Tiesības ir katram indivīdam vai noteiktām indivīdu grupām saistoša uzvedību normu sistēma, turklāt ievērošanu nepieciešamības gadījumā var panākt ar valsts sankcionētiem piespiedu līdzekļiem. Morāle ir vērtību un uzskatu sistēma, kuras balstīta uz idejām par labu un taisnīgu rīcību un kuras mērķis ir ieaudzināt cilvēkā patiesu vēlmi attiecīgi rīkoties un uzvesties. Morāles normu ievērošana balstās uz indivīda iekšējo pārliecību vai bailēm no citu pausta nosodījuma. Paražas ir sabiedrībā vispāratzīti uzskati par pareizu uzvedību. Tiesību un paražu mērķi ir ierobežotāki nekā morālei. Morāle vēršas pie cilvēka sirdsapziņas, turpretī paražu mērķis ir nodrošināt, lai indivīds neatkarīgi no savas iekšējās pārliecības sabiedrībā izturētos pieņemami. Arī tiesības atšķirībā no morāles ir domātas nevis tam, lai cilvēku padarītu labāku, bet gan lai nodrošinātu sabiedrībai pieņemamu uzvedību. Tiesības, morāles un paražas pastāv līdzās, tām ir gan atšķirīgas, gan kopīgas iezīmes.
Sava referāta es īpašu uzmanību pievērsīšu militārajām tiesībām un civiltiesībām, mēģināšu izpētīt to vēsturisku nozīmi un to pilnveidošanu un attistību laikā gaitā. Noskaidrošu uz kādiem likumiem pamatojas militāras tiesības laikā posmā 1922-1940 gadam. Izpētīšu Civiltiesības, jo tas ir vienas no tiesību nozarēm. Tiek uzskatīts, ka tiesību nozare ir savs, tikai šai nozarei specifisks regulēšanas priekšmets un metode. Civiltiesības, tāpat kā tiesības kopumā, pieskaitāmas pie sociālajām jeb humanitārajām zinātnēm. Civiltiesību zinātne gan nepēta sociālās dzīves faktus un parādības, bet gan noteikumus, pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā. Lai atklātu civiltiesību būtību, vispirms jau būtu jānoskaidro šī termina izcelšanās vēsture.
Tiesības ir katram indivīdam vai noteiktām indivīdu grupām saistoša uzvedību normu sistēma, turklāt ievērošanu nepieciešamības gadījumā var panākt ar valsts sankcionētiem piespiedu līdzekļiem. Morāle ir vērtību un uzskatu sistēma, kuras balstīta uz idejām par labu un taisnīgu rīcību un kuras mērķis ir ieaudzināt cilvēkā patiesu vēlmi attiecīgi rīkoties un uzvesties. Morāles normu ievērošana balstās uz indivīda iekšējo pārliecību vai bailēm no citu pausta nosodījuma. Paražas ir sabiedrībā vispāratzīti uzskati par pareizu uzvedību. Tiesību un paražu mērķi ir ierobežotāki nekā morālei. Morāle vēršas pie cilvēka sirdsapziņas, turpretī paražu mērķis ir nodrošināt, lai indivīds neatkarīgi no savas iekšējās pārliecības sabiedrībā izturētos pieņemami. Arī tiesības atšķirībā no morāles ir domātas nevis tam, lai cilvēku padarītu labāku, bet gan lai nodrošinātu sabiedrībai pieņemamu uzvedību. Tiesības, morāles un paražas pastāv līdzās, tām ir gan atšķirīgas, gan kopīgas iezīmes.
Sava referāta es īpašu uzmanību pievērsīšu militārajām tiesībām un civiltiesībām, mēģināšu izpētīt to vēsturisku nozīmi un to pilnveidošanu un attistību laikā gaitā. Noskaidrošu uz kādiem likumiem pamatojas militāras tiesības laikā posmā 1922-1940 gadam. Izpētīšu Civiltiesības, jo tas ir vienas no tiesību nozarēm. Tiek uzskatīts, ka tiesību nozare ir savs, tikai šai nozarei specifisks regulēšanas priekšmets un metode. Civiltiesības, tāpat kā tiesības kopumā, pieskaitāmas pie sociālajām jeb humanitārajām zinātnēm. Civiltiesību zinātne gan nepēta sociālās dzīves faktus un parādības, bet gan noteikumus, pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā. Lai atklātu civiltiesību būtību, vispirms jau būtu jānoskaidro šī termina izcelšanās vēsture.…
