M. FUKO MORĀLE UN ĒTIKA
Mišels Fuko pats uzsvēris trīs savu interešu un pētījumu virzienus jeb asis to savstarpējā saistībā: 1) zīmju sistēmu jeb zināšanu tehnikas; 2) varas tehnikas, kas vada un nosaka cilvēku uzvedību un attiecības citam ar citu; 3) sevis paša jeb patības tehnikas, kas ļauj "indivīdiem pašiem vai ar citu palīdzību ietekmēt savu ķermeni un garu, domas, rīcību, esamības veidu un visbeidzot sevi pārveidot, lai sasniegtu noteiktu laimes stāvokli, tīrību, gudrību, pilnību vai nemirstību" (29, 783). Sekojot marksisma tradīcijai, dažkārt Fuko aplūko minēto tehniku kopsaisti ar ražošanas tehnoloģiju jeb lietu ražošanu un pārveidi.
Trīs "problēmu tipi" jeb tehnikas, jeb prakses, to stratēģija un taktika (29, 697) - zināšanas, vara un individuālā rīcība (conduit) (29, 697) - attiecas uz trim savstarpēji saistītām pieredzes asīm jeb pieredzes laukiem: uz zināšanu ieguvi, uz varas attiecībām sabiedrībā un uz patību. Jebkura parādība - vājprāts, seksualitāte vai sodīšana utt. -organizēta kā zināšanas, kā politikas un varas klātbūtne un vienlaikus ari kā individuāla izvēle un morāla attieksme. Tās ir trīs asis, kurām pievērsta uzmanība, - gan katrai atsevišķi, gan to kopsakara daudzveidīgajām izpausmēm visdažādākajās vēsturiskās un mūsdienu pieredzes struktūrās un darbībā. Katrai no sfērām ir veltīti atsevišķi pētījumi. Pirmajai - zināšanu subjekta asij - "Klīnikas dzimšana" ("Naissance de la clinique") un "Zināšanu arheoloģija" ("L'Archeologie du savoir"), varas subjekta asij - "Uzraudzīt un sodīt" ("Surveiller et punir") un pēdējai - ētikas asij - "Seksualitātes vēsture" ("L'Histoire de la sexualite"), kā arī raksti un intervijas presē.…
