Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,55 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,44
Pirkt
Identifikators:477517
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Organizācijas nosaukums, atrašanās vieta, uzņēmējdarbības forma    3
2.  Īss nozares raksturojums    3
3.  Organizācijas misija    6
4.  Organizācijas stratēģiskie mērķi un stratēģija    6
5.  Organizācijas struktūra    13
6.  Organizācijas kultūra    15
7.  Vadīšanas stils organizācijā    18
8.  Komunikācijas sistēma un lēmumu pieņemšanas process    19
9.  Darbinieku motivācijas sistēma    21
10.  Kontrole    26
  Izmantotā literatūra    29
Darba fragmentsAizvērt

Maģistrālo cauruļvadu sistēma, kas atrodas Latvijas – Krievijas kopuzņēmuma “LatRosTrans” pārvaldē, ir Latvijas naftas tranzītkoridora nozīmīgākais transporta elements. Uzņēmumam pieder Latvijas teritorijā esošā naftas vada “Draudzība” atzars un dīzeļdegvielas cauruļvads Polocka – Ventspils.
Naftas vads “Draudzība” ir Krievijas “Transņeft” cauruļvadu sistēmas sastāvdaļa, pa kuru nafta no Pievolgas, Urālu un Pieobas naftas laukiem tiek transportēta uz Ventspili. Naftas vada “Draudzība” projektētā jauda ir 16 milj. tonnu gadā, bet pašlaik tā caurlaides spēja ir ierobežota līdz 14,5 milj. tonnu gadā tā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Tieši ierobežotā cauruļvadu caurlaides spēja nedod iespēju palielināt naftas tranzītu.

DĪZEĻDEGVIELAS CAURUĻVADS POLOCKA - VENTSPILS.
Dīzeļdegvielas cauruļvada Polocka – Ventspils kopgarums ir 506 km, Latvijas teritorijā tā garums ir 329 km. Dīzeļdegvielas cauruļvada projektētā jauda ir 5 milj. tonnu gadā. Pēc divu gadu dīkstāves 1994.gadā tika veikta cauruļvada hidrauliskā pārbaude. Pēc tās rezultātiem cauruļvada jauda tika ierobežota līdz 4,03 milj. tonnu gadā. Galvenā problēma dīzeļdegvielas transportēšanas apjomu palielināšanā ir pienākošā cauruļvada Uņeča – Polocka ierobežotā caurlaides spēja – 250 tūkst. tonnu mēnesī.
Lai palielinātu dīzeļdegvielas plūsmu pa dīzeļdegvielas cauruļvadu Polocka – Ventspils, ir nepieciešams veikt rekonstrukciju vairākos posmos. Patlaban šie rekonstrukcijas darbi tiek īstenoti.

NAFTAS PRODUKTU TRANSPORTS PA DZELZSCEĻU.
Dzelzceļš ir vienīgais transportēšanas veids daudziem naftas produktiem, tai skaitā dažādu marku benzīniem, reaktīvajai degvielai un mazutam. Arī dīzeļdegviela tiek transportēta pa dzelzceļu, bet izmaksas transportēšanai pa dzelzceļu ir lielākas nekā izmatojot cauruļvadu. Līdz ar to transportēšana pa dzelzceļu veido lielāku īpatsvaru kopējās dīzeļdegvielas eksportēšanas izmaksās, turklāt pašiem uzņēmējiem dzelzceļa izmaksas samazināt nav iespējams.
2000.gadā naftas produktu tranzītu pa dzelzsceļu turpināja negatīvi ietekmēt Krievijas federācijas varas struktūru iepriekšējā gadā pieņemtais lēmums atcelt tarifu atlaides dzelzsceļa pārvadājumiem uz Latvijas ostām, vienlaikus neatceļot atlaides citos virzienos.

LIELĀKĀS LATVIJAS OSTAS.
Latvijā ir trīs lielas ostas – Ventspils, Rīgas un Liepājas, caur kurām tiek pārkrauti naftas produkti, bet tikai Ventspilī pārkrauj naftu. Pēc Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta datiem 2000.gadā Latvijas ostās pārkrautas kravas 51.8 milj. tonnu apmērā, un tas ir par 5.7% vairāk nekā 1999.gadā. Joprojām lielākais īpatsvars no kopējā ostu kravu apgrozījuma 2000.gadā bijis Ventspils ostā – 67%, taču salīdzinot ar 1999.gadu, tas samazinājies par 2% punktiem.

KONKURĒJOŠĀ VIDE.
Konkurence naftas tranzīta sfērā pieaug ļoti strauji, izvirzot arvien augstākas prasības pakalpojumu sniedzējiem. Kompānijām, kuru bizness saistīts ar naftas un naftas produktu tranzītu, jānodrošina kravu piegāde klientam visizdevīgākajā vietā un laikā atbilstoši līguma noteikumiem.
Ņemot vērā politiskās izmaiņas Baltijas reģionā 90.gadu sākumā, saasinājās konkurences cīņa par līdera pozīcijām starp Somijas (Kotka, Porvo), Lietuvas (Klaipēda), Igaunijas (Mūga, Paljasāre) un Latvijas (Ventspils, Rīga) ostām. 2000.gadā šīm ostām pievienojās arī Būtiņģes naftas pārkraušanas termināls. Lai arī jūras terminālu celtniecība visā pasaulē tiek uzskatīta par dārgu investīciju projektu, Latvijas kaimiņvalstīs vairāki projekti par jaunu terminālu un cauruļvadu celtniecību Baltijas jūras krastā šobrīd ir tuvu realizācijai (īpaši Primorskas termināls un “Baltijas cauruļvadu sistēma”).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Menedžmenta sistēma lielā uzņēmumā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/477517

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties