Maskulinitātes Latvijā

Kā atzīmē Ilze Vasariņa savā pētījumā "Ideāla vīrieša koncepts un vīrietis Latvijā: kritēriji, parametri, līdzības"1 maskulinitātes un ideāla vīrieša koncepts ietver sevī priekšstatu kopumu, kas veidojies vēsturiski daudz un dažādu sociālu un ekonomisku apstākļu ietekmē. Ideāla vīrieša raksturojums ietver sevī daudzus vērtību spriedumus. Jebkurš ideāls modelis ir vispārināts un ietver sevī vispārpieņemtus, internalizētus uzskatus. Ideālais laika gaitā tiek pieņemts kā pats par sevi saprotams fakts, neapzinoties to, ka tā ir teorētiska abstrakcija. Līdz ar cilvēki aizmirst kontrolēt spriedumu atbilstību patiesībai konkrētās situācijās. Ideāls vīrietis ir modelis, kuram cilvēki piedēvē visas tās personības īpašības, kas ir vērtīgas. Līdz ar to ideāla vīrieša modelis katram personīgi veidojas vērtību sistēmas ietvaros. Ideāls vispārpieņemtā nozīmē, sekojot Konela (Connell)idejām būtu tas, kuram piemīt visvairāk sabiedrībā cienījamu īpašību.
Kā atzīmē J.Hutunens rakstā "Vīriešu piedalīšanās ģimenes dzīvē"2, vīriešu kultūra, vīrišķības tradīcija nekad nav piedāvājusi vīrietim gādīga vecāka lomu???? Vīrietim kā tēvam bija un ir jābūt stingram, situāciju kontrolējošam, savaldīgam. Tēvam jābūt atbildīgam par ģimenes materiālo uzturēšanu, taču dziļāka, uz jūtām pamatota un mijiedarbīgāka tēva loma vīrišķība nav iederējusies. Vīrieša maigās īpašības tiek uzskatītas par nenormālām.
Pamatojoties uz pētījumiem, amerikānis Ronalds F.Levants3 ir izvirzījis hipotēzi, saskaņā ar kuru tradicionālo vīrišķību uztur sekojošas normas:
1.izvairīšanās no sievišķības;
2.ierobežota un kontrolēta jūtu izrādīšana;
3.panākumu un statusa iegūšana;
4.pašpārliecinātība;
5.agresivitāte;
6.bailes no homoseksualitātes;
7.seksualitāte bez mijiedarbības.…