Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:843726
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Cicerona izcelsme    4
  Ceļš uz atpazīstamību    6
  Runas pret Gaju Verru    8
  Runa pret Katilīnu    9
  Par valsti    11
  Daiļrunas un mākslas pamatprincipi    12
  Ģimene    14
  Secinājumi    15
  Izmantotās literatūras un interneta resursu saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Par valsti.
50. gados Cicerona politiskos uzskatus raksturo īpašā, cieņas un apbrīnas pilnā attieksme pret to Romas republiku, kāda tā bijusi savos labākajos pastāvēšanas gados. Risinot teorētiskas pārdomas par valsti būtību galvenokārt traktātos „Par valsti” (54 - 51 p.m.ē.) un „Par likumiem ” (52 – 51 p.m.ē.), autors skicē republikas portretu, kāds tas varētu būt ideālā variantā, jo 50. gados jau vērojamā pagrimuma cēlonis, viņaprāt, ir aristokrātijas morālā degradācija. Romas republiku, kurā Cicerons saskata apvienotas monarhijas (realizē konsoli), aristokrātijas (pārstāv senāts) un demokrātijas (tautas sapulce) principus, rakstnieks uztver kā cilvēku ideālu kopdzīves formu. Citās valstīs sabiedrību kā vienotu veselumu sagrauj atsevišķu cilvēku interešu anarhiskums, citās vara koncentrē monarha rokās - kā rezultātā sabiedrību veidojošie atsevišķie cilvēki tiek nivelēti un faktiski ir beztiesīgi. Romas politiskās iekārtas pamatā gan rodama spriega spēkošanās starp pilsoņu un valsts interesēm, starp kaislībām un saprātu, starp jauninājumiem un tradīcijām, bet kuras pastāvēšanu nosaka pilsoņu un valsts interešu sakritība. Cicerons ir pārliecināts arī par Romas misiju attiecībās ar pakļautajām zemēm. Viņaprāt, lielvalsts var pastāvēt, ja tiek nodrošinātas iedzīvotāju juridiskās tiesības un laba pašpārvalde. Cenšanās nepazemot pakļautās tautas, pēc rakstnieka domām, satur kopā milzīgo Romas valsti.
Tuvojoties pilsoņu karam no 49 līdz 45 gadam p.m.ē., Ciceronam, tāpat kā daudziem citiem, bija jāizšķiras, kā pusē nostāties – Pompeja vai Cēzara. Cēzars gan darbojās kā senāta, tātad arī Cicerona, pretinieks, bet nevar nepamanīt, ka viņš ir stiprākais. Cicerona biogrāfijā Plūtarhs raksta: „Bija tomēr skaidrs, ka viņš ilgi svārstījās un izšķiršanās sagādāja viņam lielas ciešanas. Vēstulēs draugiem viņš rakstīja, ka nezinot, ko iesākt, Pompejam esot taisnīgāks un cildenāks kara iemesls, bet Cēzars prasmīgāk izmantojot apstākļus un vairāk gādājot par sevi un saviem draugiem. Tāpēc, rakstīja Cicerons, viņš zinot, no kā bēgt, bet nezinot, pie kā jābēg. ”
Izvēlējies Pompeju, piedzīvojis tā sakāvi un izlīdzis ar Cēzaru, Cicerons jau pagātnē aizguvušo politiķa popularitāti neatguva.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1331788
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties