Antīkās pasules kultūras mantojumā ietilpst sengrieķu un romiešu literatūra. Romiešu literatūras darbi sarakstīti latīņu valodā, tās pirmsākumi saistāmi ar III gs. p. m. ē., kad sengrieķu sabiedrības un literatūras attīstībā jau aizvadīts klasiskais laikmets. Tādēļ grieķiešu sasniegumi ir bijuši paraugs romiešiem visur, arī literatūrā.
Vēsturē tieši romiešu kultūrai daudzās tās izpausmēs bija lemts iespaidot Eiropas kultūras processus. No sākotnēji nelielas pilsētas Roma pārtop par varenu lielvalsti. Līdz III gs. p.m.ē. sākumam kā savstarpējos karos veiksmīgākajiem izdodas pakļaut pārējās cilis un latīņu valoda kļūst par romiešu kultūras valodu, tomēr grieķu valoda romiešu sabiedrībā allaž tika uzskatīta par nozīmīgu, un tās teicamās zināšanas darīja godu patiesi izglītotam romietim. Grieķu ietekme dažādās romiešu dzīves norisēs kļūst jo tiešāka, kad I gs. p.m.ē. Roma iekaro grieķu zemes un pakļauj tās kā savu provinci. Romas valsts sabiedriski politiskajā un arī kultūras dzīvē par laikmetu griežiem uzskatāmi divi posmi:
1. posms, kurā ķēniņu valdīšanas laiku nomaina aristokrātiska republika,
2. posms, kurā republikas pārvaldes formas nomaina vienvaldības režīms - Romas impērija.
Divi pēdējie vēstures periodi saistās ar romiešu literatūras attīstību no pašiem tās pamatiem līdz klasikas sasniegumiem, līdz pakāpeniskam apsīkumam antīkās pasaules norieta laikos. Republikas un impērijas laika literatūrā nosacīti izdalāmi vēl atsevišķi attīstības posmi, tādēļ literāro procesu hronoloģiju kopumā var attēlot šādi:
…
