Lugas "Hamlets" analīze

1. Ārējais konflikts lugā
Manuprāt, ārējais konflikts lugā ir starp galveno varoni Hamletu un jauno karali Klaudiju un viņa padotajiem, tas ir, varonis pret pārējo sabiedrību, valdošo varu.
Jau pašā lugas sākumā ir jūtama Hamleta negatīvā attieksme pret to, ka tik drīz pēc tēva nāves viņa māte jau precas ar Klaudiju. Pats viņš par to pārdzīvo un uzskata, ka māte rīkojas nepareizi, jo tēvs viņu ļoti bija mīlējis, bet šo viedokli viņš patur pie sevis un ne pret vienu nevēršas.
Tomēr vēlāk no tēva rēga Hamlets uzzina par slepkavību, ko paveicis Klaudijs, un rēgs lūdz, lai Hamlets atriebjas. Hamlets uz to ir gatavs, ņemot vērā vēl iepriekšējās domas par laulībām starp māti un Klaudiju.
Hamleta uzvedība kļūst pavisam dīvaina, un Klaudijs liek Hamletu uzmanīt, un pēc lugas noskatīšanās viņš saprot iemeslu Hamleta dīvainajai uzvedībai. Līdz brīdim, kamēr Hamlets nenogalina Poloniju, šis ārējais konflikts vēl tik ļoti neizvēršas, jo Hamlets ir vienīgais, kurš vēlas kādam atriebties. Un tieši pēc Polonija noslepkavošanas karalis un Polonija dēls Laerts vēlas atriebties un nogalināt pašu Hamletu. Tādā veidā Klaudijs arī varēs novērst to, ka vēl kāds uzzinās par Hamleta tēva slepkavību.
Šī konflikta rezultātā iet bojā gan pats Hamlets, gan arī viņa māte, Klaudijs un Larets.
…