Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:133098
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Linux teorētiskais apskats    7
1.1.  Kas ir Linux?    7
1.3.  Linux kodols (kernel)    7
1.4.  Linux darbavirsmas    8
1.4.1.  GNOME darbavirsma (GNOME desktop environment)    8
1.4.2.  KDE (K Desktop Environment) darbavirsma    8
1.5.  Linux distribūcijas    8
1.6.  Distribūcijas Mandrakelinux 10.0 un Ubuntu 6.10    9
1.6.1.  Ubuntu Linux    10
1.6.2.  Mandriva Linux (Mandrakelinux)    10
1.7.  Linux distribūciju Mandrakelinux 10.0 un Ubuntu 6.10 sistēmu instalācijas salīdzinājums    11
2.  Mandrakelinux 10.0 instalācija un konfigurēšana    15
2.1.  Mandrakelinux 10.0 instalācija    15
2.2.  Mandrakelinux 10.0 konfigurēšana    22
2.2.1.  Printera konfigurēšana    22
2.2.2.  Interneta konfigurēšana    26
3.  Ubuntu 6.10 instalācija un konfigurēšana    28
3.1.  Ubuntu 6.10 instalācija    28
3.2.  Ubuntu 6.10 konfigurēšana    34
3.2.1.  Printera konfigurēšana    34
3.2.2.  Interneta konfigurēšana    35
3.2.3.  Videokartes konfigurēšana    36
3.2.4.  Multimēdiju programmu kodeksu konfigurēšana    38
4.  Ubuntu 6.10 un Mandrakelinux 10.0 multimēdiju aplikāciju salīdzinājums    39
  Secinājumi    42
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    43
  Pielikumi    44
Darba fragmentsAizvērt

1.Linux teorētiskais apskats

1.1.Kas ir Linux?
Linux kodols ir bezmaksas UNIX veida operacionālās sistēmas kodols (kernel), kas ticis radīts 1991. gadā (par vēsturi sīkāk var lasīt pielikumā nr.1), to radījis Linuss Torvalds, bet vēlāk pilnveidojuši daudzi izstrādātāji no visas pasaules. To izmanto GNU/Linux operacionālajās sistēmās. Tas tiek izplatīts zem GNU Vispārējās Publiskās licences, tā pirmkods ir brīvi pieejams. Sākotnēji kodols tika izstrādāts Intel 80386 procesoriem, taču vēlāk pielāgots arī citām platformām. Tas ir gandrīz pilnībā sarakstīts C programmēšanas valodā, izmantojot vairākus GNU C paplašinājumus, kā arī nelielus fragmentus no Asamblera koda. Linux simbols ir pingvīns Tukss (vairāk var lasīt pielikumā nr.2). Linux vidē ir iespējams spēlēt spēles, par to vairāk var lasīt pielikumā nr.3. [4],[9].

1.2.Atvērtā pirmkoda programmatūra
Tā ir programmatūra, kas ir publicēta un pieejama publikai, pirmkodu ir atļauts kopēt, modificēt, nemaksājot lietošanas maksu. Atvērtā pirmkoda programmatūra attīstās ar brīvprātīgo programmētāju kopienu sadarbību. Šīs kopienas sastāv no individuāliem programmētājiem un lieliem uzņēmumiem. Linux kodols (kernel) ietilpst atvērtā pirmkoda programmatūrā. [8].

1.3.Linux kodols (kernel)
Kodols ir svarīga Linux sastāvdaļa, kas nodrošina sadarbību starp aparatūru un programmatūru, resursu sadali un procesu vadību. Kerneļa jeb kodola izejas kods ir pieejams bez maksas. Pastāv divi Linux kodola atzarojumi: 2.4 un 2.6. Pieņemts, ka versijas nosaukumā ir četri cipari, piemēram, 2.6.18.1. Šis ir 2.6 kodola atzarojuma 18 versija, patchset 1. Katra kodola izejas kods ietver sevī vairākas datnes, piemēram:
• linux-2.6.18.1.tar.gz;
• linux-2.6.18.1.tar.bz2;
• patch-2.6.18.1.gz;
• patch-2.6.18.1.bz2.
Jāseko līdzi skaitļiem, kas atrodami versijas nosaukumā, lai tie sakristu. Ja rodas vajadzība pēc jauna kodola, varat kompilēt kodolu, vai uzstādīt jau gatavu, jaunāku. Kodols, kas ir paša nokompilēts, varēs efektīvāk izmantot sistēmas resursus. [9],[10].


1.4.Linux darba virsmas
Linux darba virsmas ir programmu sakopojumi, kas tiek izstrādāti tā, lai iegūtu funkcionalitāti, un strādātu kā operacionālā sistēma.
1.4.1.GNOME darba virsma (GNOME desktop environment)
GNOME (darba virsmas attēlu var redzēt pielikumā nr.8) projekts ir veidots, kā brīvprātīgo centieni izveidot viegli lietojamu bezmaksas skaitļošanas platformu. Šis mērķis sevī ietver darba rīku izveidi, kas palīdzētu izstrādātājiem izveidot jaunu, atšķirīgu programmatūru, izvēloties programmas, kuras iekļaut oficiālajā produktā. Izstrādātāji veido darba virsmas vidi – programmas, kas vada sistēmas startēšanos, dod pieeju datiem un pārzina logus un uzdevumus.
Liels daudzums programmatūra tiek veidota zem GNOME projekta nosaukuma, no kuras liela daļa tiek savākta, sakomplektēta un izdota kā GNOME. GNOME tiek savienots ar Linux vai Sun Microsystems’ Solaris operacionālajām sistēmām, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu operacionālo sistēmu.
GNOME ir atzīts pat GNU Projekta oficiālo darba virsmu. [12].

1.4.2.KDE (K Desktop Environment) darba virsma

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties