Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,99
Ietaupījums:
1,28 (16%)
Cena ar atlaidi*:
6,71
Pirkt
Identifikators:405909
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.07.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 1999.g. - 2000.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Vispārīgs Latvijas transporta raksturojums    6
2.  Latvijas ostu konkurenti    9
3.  Rīgas tirzniecības osta    10
3.1.  Rīgas pasažieru osta    11
3.2.  RTO nodrošinājums    12
3.3.  RTO infrastruktūra    13
4.  Ventspils osta    14
4.1.  Ventspils brīvosta    16
5.  Muitas politika tranzītjomā    21
5.1.  Problēmu apskats    21
5.2.  Problēmu risinājumi un nākotnes perspektīvas    25
6.  Liepājas osta    27
6.1.  Ostu un jūras pārvadājumi    27
6.2.  Jūras transports    29
6.3.  Ceļi    31
6.4.  Dzelzceļš    32
6.5.  Esošā nozares politika    32
6.6.  Liepājas SEZ raksturojums, mērķis un uzdevumi    34
6.7.  Liepājas SEZ zonējums    36
6.8.  Ostas rādītāji un parametri    37
6.9.  Realizējamie ostas infrastruktūras projekti tuvākajos 5.gados    41
6.10.  Ilgtermi avīzijas un mērķi uz 2010.gadu    42
6.10.1.  Sektora stratēģijas mērķi    43
6.10.2.  Istermiņu prioritātes darbības tuvākajiem 6.gadiem    44
7.  Pētījumu un aprēķinu daļa    45
7.2.  Piemērs Nr.2. Kravu apgrozījums Liepājas un Rīgas ostās    49
  Nobeigums    53
  Biblogrāfiskais saraksts    55
Darba fragmentsAizvērt

Dotajā darbā tiek apskatītas Latvijas ostas to ekonomiskais stāvoklis,
konkurence un attīstības perspektīvas. Darbā tiek analīzētas sīki tikai Latvijas trīs
lielākās ostas: Rīgas, Ventspils un Liepājas, kuras pēc kravu apgrozījuma
kopapjoma sastāda 99% no kopējo kravu apgrozījuma. Darbā ir ietvertas vairākas
tabulas,attēli un diagrammas, kas atspogu o esošo ostu stāvokli pēc dažādiem
ekonomisko parametru kritērijiem. Pēc šiem apkopotajiem statisktikas materiāliem
iespējams viegli orientēties ostu esošajā situācijā.
Aplūkots tiek Rīgas ostas un tās pasažieru ostas stāvoklis, kā arī tiek
apskatīta tās infrastruktūras (auto un sliežu pievadce u) esošā situācija un kravu
apgrozījuma apjomi. Ventspils osta tiek izanalizēta esošā situācija un attīstības
perspektīvas to realizācijas iespējas un mēr i. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta
Liepājas ostai. Kaut arī Liepājas Ekonomiskās Zonas darbojas jau vairākus gadus
reālā situācija nav tik spīdoša. Tāpēc analizēta tiek esošā situācija infrastruktūrā,
esošā nozares politika, kā arī SEZ tagadējie mēr i, ieceres un ilgtermi a vīzijas uz
nākamajiem pieciem un desmit gadiem.
Darba noslēgumā ir izanalizēti divi piemēri pielietojot korelācijas un
regresijas metodi ar papildus grafisko attēlojumu. Viens no kuriem saistīts ar
sa emto un nosūtīto kravu savstarpējo ietekmi Liepājas ostā. Bet otrais saistīts ar
savstarpējo kravu apgrozījuma ietekmi starp divām lielākajām ostām Liepājas un
Rīgas.
Latvijas izdevīgais eogrāfiskais stāvoklis pie Baltijas jūras ir bijis viens
no svarīgākajiem faktoriem tās attīstībā jau simtiem gadu.
Šodien, kad Latvija ir atjaunojusi savu neatkarību un uzsākusi tirgus
ekonomikas ce u, svarīgs ir fakts, ka tās labklājība ir atkarīga no ostu un to ce u
attīstības, tāpēc tieši šajā sfērā tiek pielikti lielāki spēki, lai cik vien efektīvāk
varētu izmantot visas iespējas. Telekomunikāciju un transporta attīstības sfērā
ir iesaistīti 8,8 % Latvijas iedzīvotāju. Perspektīvē uz Latvijas ostu attīstību ir
liktas lielas ieceres. Latvijā pastāv trīs lielas ostas - Rīgas, Ventspils, Liepājas.
brīvās ekonomiskās zonas statuss. Tā
Visām šīm nosauktajām ostām ir
rezultātā ir iespējams piesaistīt jaunas kravas plūsmas, vienkāršot birokrātiju,
veidot labvēlīgu vidi uz ēmējdarbības attīstībai. Šajās ostās tiek ieguldītas
milzīgas investīcijas, kas auj veikt dažādus ostas attīstības darbus. Piemēram,
tiek veikti gultnes, akvatorijas padzi ināšanas darbi, ostu infrastruktūras
rekonstrukcijas darbi. Katra osta ir izstrādājusi savu programmu ilgtermi a
attīstībai, kurā ir paredzēti galvenie mēr i, kā arī dažādi ce i kā paaugstināt
ostas konkurētspēju. Šie attīstības projekti ir cieši saistīti ar transporta
infrastruktūras attīstību.
Ir pagājis ilgs laiks, kopš ir apstiprināti un ieviesti brīvostas un speciālo
ekonomisko zonu likumi un ir jūtami pirmie rezultāti, bet šie rezultāti nav pārāk
labi Liepājas ostai, tādēl dotajā darbā tiek analizētas Liepājas ostas problēmas
un sarež ījumi salīdzinot ar pārējām konkurentostām pārsvarā Latvijas
iekšienē. Darba mēr is ir atrast kopējās ekonomiskās situācijas uzlabojumu ne
tikai tieši ostā bet visā Liepājas re ionā, kam par “dzinējspēka” funkcijas
pildīšanu varētu kalpot Liepājas osta. Lai šo situāciju uzlabotu teik analizētas
dažāda veida Liepājas ostas ekonomiskās nianses, kas varētu veicināt
“dzinējspēka” funkcijas izpildīšanu.
Darba beigās ar piemēriem parāda sakarības starp ostu kravu
apgrozījuma palielinājuma ietekmi starp divām ostām, un dažādu kravu
savstarpējo ietekmes sakarību vienas ostas robežās.
2000.gadā labi rezultāti kravu pārvadājumos ir dzelzce a transportam.
Pērn ar dzelzce a transportu pārvadāti 36.4 milj. t kravu, kas ir par 3.2 milj. t jeb
9.7% vairāk kā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ir
pieauguši starptautiskie kravu pārvadājumi. Eksporta kravu pārvadājumi bija 1.9
milj. t, kas ir par 16.4% vairāk nekā 1999.gadā, bet importa kravu pārvadājumi –
4.0 milj. t jeb par 11.8% vairāk. Tranzīta kravu apjoms 2000. gadā bija 28.7 milj.
t jeb par 10.3% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 90.3% jeb 25.9 milj. t kravu no
visiem tranzīta kravu pārvadājumiem gāja caur Latvijas ostām. Šo kravu apjoma
īpatsvars kopējos kravu pārvadājumos ar dzelzce a transportu ir nedaudz
samazinājies. 1999.gadā tranzīta kravu pārvadājumi caur Latvijas ostām
veidoja 71.9% no visiem dzelzce a kravu pārvadājumiem, bet 2000.gadā –
71.2%. Kravu pārvadājumi ar dzelzce a transportu iekšzemē ir samazinājušies.
Iekšzemē pa dzelzce u 2000.gadā pārvadāja 1.7 milj. t kravu, kas ir par 9.6%
mazāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt šo kravu pārvadājumu apjomiem bija
tendence samazināties visu 2000.gadu: janvārī – martā par 9.7%, aprīlī – jūnijā
par 3.0%, jūlijā – septembrī par 8.1% un oktobrī – decembrī par 16.3%,
salīdzinot ar 1999.gada attiecīgo periodu.
Latvijas ostās 2000.gadā kravu apgrozība bija 51.8 milj. t, kas ir par 2.8
milj. t jeb 5.7% vairāk nekā 1999.gadā. Nosūtīto kravu apjoms bija 49.3 milj. t,
kas ir par 9.1% vairāk nekā 1999.gadā. Lielāko da u (61.8%) nosūtīto kravu
apjoma veidoja lejamkravas. 2000.gadā nosūtīti 30.4 milj. t šo kravu, kas ir par
10.8% vairāk nekā 1999.gadā. 20.9% no nosūtīto kravu kopapjoma bija
enerālkravas. 2000.gadā nosūtīti 10.3 milj. t šo kravu, kas ir par 6.5% vairāk
kā iepriekšējā gadā. Šajā gadā no ostām nosūtīti 8.5 milj. t beramkravu, kas ir
par 6.8% vairāk kā 1999.gadā. Sa emto kravu apjoms Latvijas ostās 2000.gadā
bija 2.6 milj. t, kas ir par 33.9% mazāk nekā 1999.gadā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,65 €
Materiālu komplekts Nr. 1150258
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Liepājas ostas ekonomiskais stāvoklis”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/405909

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties