Es jums pastāstīšu par savu novērojumu, ko es veicu nejaušības ceļā. Kādu vasaras nakti staigājot es novēroju, ka viens zvaigznājs pēc kāda laika nav vairs tajā vietā un tāpēc es to vēlējos papētīt sīkāk, no kā arī sastāv šis darbs.
Mans mērķis bija izzināt, kāpēc tieši šo zvaigznāju sauc „Lielie Greizie Rati”, tas nav vienīgais nosaukums, jo gandrīz katrā literatūrā mēdz lietot savu nosaukumu. Vēl es vēlējos uzzināt, kāpēc un kāda spēka ietekmē pārvietojas un pagriežas.
Šis darbs sastāv no teorētiskās daļas, praktiskās daļas, secinājumiem un pielikuma. Šis darbs ir īpašs ar to, ka pielikuma ir pieliktas klāt skices no novērojuma, kur jūs varēsiet redzēt kā pa laikiem šis zvaigznājs pārvietojas un pagriežas.
Teorētiskais pamatojums
Lielais Lācis ir viens no senāk novērotajiem un labāk pazīstamajiem zvaigznājiem. Pasaules tautu valodās tam ir daudz dažādu nosaukumu. Latvieši to biežāk sauc par Lielajiem Greizajiem Ratiem. Tāpat zvaigznāju sauc arī igauņi un lietuvieši. Krievu un angļu valodā to sauc par Lielo Kausu. Patiešām, zvaigznāja septiņas spožākās ļoti atgādina smeļamo kausu ar garu, izliektu rokturi.
Par daudziem zvaigznājiem senie grieķi ir sacerējuši skaistas teikas, ks saistītas ar dievu un varoņu dzīvi. (Tiesa, daļai zvaigznāju nosaukumu izcelsme ir vēl senāka.) Grieķi zvaigznāju nosaukumiem izvēlējās atbilsoša satura teikas, kas palīdzēja tiem atcerēties zvaigznāja izvietojumu pie debess. Lūk, kas saistīts par Lielā Lāca izcelšanos.…
