Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Lāzeru uzbūves principi un izmantošana hologrāfijā

     Novērtēts!

    Referāts14 Fizika

3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:770199
 
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Saturs    2
1.  Ievads    3
2.  Elektromagnētisko viļņu jēdziens    3
3.  Elektromagnētisko viļņu rašanās    3
4.  Lāzeru darbības principi    4
5.  Lāzeru uzbūve    4
6.  Hologrāfijā visbiežāk izmantoto lāzeru veidi    6
6.1.  Argona jonu lāzeri    7
6.2.  Hēlija Kadmija (He-Cd) lāzeri    8
6.3.  Hēlija neona (He-Ne) lāzeri    9
6.4.  Neodīma (neodyum) lāzeri    10
7.  Hologrāfijas vēsture    10
8.  Hologrāfijas jēdziens    11
9.  Eksperiments. Gaismas laušanas koeficenta maiņa dažādās vidēs    12
10.  Eksperiments. Hologrāfiskā attēla veidošana    14
11.  Eksperiments. Difrakcijas efektivitātes un gaismas caurlaides analīze dažādos materiālos    15
12.  Hologrāfijas pielietojums un nākotnes perspektīvas    16
13.  Secinājumi    16
14.  Literatūras saraksts    17
15.  Anotācija angļu valodā    17
16.  Pateicība    17
Darba fragmentsAizvērt

. Elektromagnētisko viļņu jēdziens

Elektromagnētiskie viļņi pastāv visā Visumā un tiem ir dažādi veidi. Piemēram, radio viļņi, televīzijas viļņi, mikroviļņi, ultravioletie viļņi, u.c. Redzamā gaisma ir vienīgais elektromagnētisko viļņu veids, ko mūsu acs spēj saskatīt. Pēc savas būtības visi elektromagnētiskie viļņi ir vienādi, un tikai enerģijas daudzums, ko tie sevī nes atšķir gaismas staru no ultravioletā stara, padara tos atšķirīgus. Jo mazāka enerģija, jo lielāks ir elektromagnētiskā viļņa garums. Katram elektromagnētisko viļņu veidam ir savs noteikts viļņa garums. Piem., redzamā sarkanā krāsa atbilst 740-622 nm viļņa garumam, bet zilā krāsa – 489-430 nm.

3. Elektromagnētisko viļņu rašanās

Lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu rašanos, tos viegli salīdzināt ar ūdens viļņiem. Vilnis rodas, ja tiek izdarīts satricinājums apkārtējā vidē (elektromagnētiskajiem viļņiem satricinājums var rasties arī tukšumā). Ja peldētājs baseinā uzsit pa ūdens virsmu, tad rodas viļņi, t.i., tika izdarīts satricinājums, kura dēļ radās vilnis. Ja uzmanīgi pavēro vilni, secinām, ka ūdens tas nav ūdens, kas kustās uz priekšu! Ūdens tikai paceļas un nolaižas.
Elektromagnētisko viļņu „pārvietošanos” sauc par elektromagnētisko strarojumu (no latīņu val. radio – es izstaroju). Tā rodas elektroniem pārlecot no viena enerģijas līmeņa uz kādu citu. Elektroni cenšas atgriesties zemākā stāvoklī, bet pārlec uz augstāku stāvokli saņemot enerģiju. Šo elektronu pārvietošanos pa enerģijas līmeņiem sauc par svārstībām. Pārlecot no augstāka enerģijas stāvokļa uz zemāku, elektroni izdala enerģiju, bet pārvietojoties no zemāka uz augstāku – absorbē. Pēc kvantu teorijas, elektromagnētiskie viļņi, un tātad arī redzamā gaisma, nav nepārtraukta, bet izdalās porcijās – kvantos jeb fotonos.


Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1118088
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties