Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,34 (17%)
Cena ar atlaidi*:
1,65
Pirkt
Identifikators:196245
Vērtējums:
Publicēts: 23.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vācijas tiesību sistēma ievēro civiltiesību tradīciju, kuras pamatā ir romiešu tiesības kā Vācijas tiesiskās sistēmas pamats. Tiesiskie principi ir sakārtoti vairākos kodeksos. Tiesneši katru konkrēto lietu izspriež saskaņā ar tiesiskajiem principiem.
Saskaņā ar Vācijas civiltiesību tradīciju, rakstītā likumdošana ir vissvarīgākais tiesiskais avots. Arī tiesu spriedumi tiek uzskatīti par svarīgu tiesību avotu, tomēr tiesām netiek prasīts ievērot iepriekšējo precedentu, pat ja tas nāk no tiesu sistēmā augstāk stāvošas tiesas.
Vācijas Civillikums (Bürgerliches Recht), tā galvenais avots šajā sfērā ir Civillikuma Grāmata- Vācijas Civilkodekss(Bürgerliches Gesetzbuch, saīsinājumā-BGB), kas sastāv no 5 galvenajām daļām: Vispārējā daļa, Saistību likums, Īpašuma likums, Ģimenes likums un Mantojuma likums. 1
Latvijas Republikas Civillikums (saīsināti CL) ir Latvijas apjomīgākais likums (sākotnējā redakcijā 2400 panti). CL ir uzbūvēts pēc pandektu sistēmas: tas sastāv no ievada, ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesību daļām.
Civillikums tika pieņemts 1937. gada 28. janvārī un ar nosaukumu "Prezidenta Ulmaņa civīllikums" stājās spēkā 1938. gada 1. janvārī, zaudēja spēku 1940. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Civillikuma spēks tika pakāpeniski atjaunots 1992.—1993. gadā, izdarot tajā virkni grozījumu. Visvairāk grozītas tika ģimenes (nostiprinot dzimumu līdztiesību) un, vēlāk, mantojuma tiesību (palielinot notāru un samazinot tiesu kompetenci) daļas.

Vācija
Laulība var tikt šķirta ar tiesas spriedumu uz viena vai abu laulāto pieteikuma pamata saskaņā ar Civilkodeksa § 1564 1. rindk. 1. teik. (BGB).
Laulība var tikt šķirta, ja tā ir izirusi, tas ir, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav sagaidāms, ka laulātie to atjaunos (BGB § 1565 1. rindk.). Proti,
Pieņemams, ka laulība ir neapstrīdami izirusi, ja laulātie gadu dzīvo šķirti un abi laulātie pieprasa šķiršanos, vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai.
Ja laulātie trīs gadus dzīvo šķirti, tiek neapstrīdami pieņemts, ka laulība ir izirusi bez noteikuma, ka abas puses tā ir secinājušas tiesas procesa laikā (§ 1566 2. rindk. BGB).
Izirušas laulības turpināšana ir iespējama tādā gadījumā, ja laulības saglabāšana, izņēmuma gadījumā, sevišķu iemeslu dēļ ir nepieciešama laulībā dzimušu nepilngadīgu bērnu interesēs. Tas pats ir spēkā tad, ja šķiršanās faktam otrs laulātais nepiekrīt, pamatojoties uz ārkārtīgiem apstākļiem, radītu tik smagu cietsirdību, ka laulības turpināšana, ievērojot pieteikuma iesniedzēja atbildību, izņēmuma gadījumā šķiet pienācīga (§ 1568 BGB). …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,29 €
Materiālu komplekts Nr. 1134711
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Laulības šķiršana Latvijā un Vācijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/196245

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties