Latvijas tūrisma tiesiskā un institucionālā bāze

Tūrisma plānošanas pamatā ir ne tikai plānošana vietējā līmenī, bet arī nacionālā un starptautiskā līmenī, tādējādi plānošana iekļauj sevī vairākus starptautiskos dokumentus un nacionālos normatīvos aktus, kas nosaka tūrisma plānošanas pamatprincipus, kuri jāievēro Latvijas tūrisma plānotājiem. Mūsdienās Latvijas tūrisma nozari, sakarā ar valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, lielā mērā ietekmē ne tikai pašas valsts, bet arī ES tūrisma politika un likumdošana, ko attiecīgi regulē gan dažādi starptautiski dokumenti, gan Eiropas Padomes deklarācijas tūrisma attīstības aspektā. Saistoši Latvijai te var minēt:
Ilgtspējīga tūrisma harta (1995), šobrīd pazīstama kā Agenda 21 (Dienaskārtība 21); Agenda 21 ceļojumu un tūrisma nozarei (1992); Kultūras tūrisma harta (1976); Hāgas tūrisma deklarācija (1989); Berlīnes deklarācija (1997); Pan -Eiropas Bioloģiskās un ainavas daudzveidības stratēģija (1995); Eiropas padomes pieņemtās rekomendācijas par tūrisma attīstību:
1)Rekomendācija Nr.R (94) „Par vispārējo līdzsvarota un videi draudzīga
tūrisma attīstības politiku”(1994) – iesaka dalībvalstīm veidot savu tūrisma
attīstības politiku uz kopīgi izstrādātiem principiem.
1)Rekomendācija Nr.95 „Par līdzsvarotu tūrisma attīstību aizsargājamās teritorijās”(1997) – uzsvērta nepieciešamība attīstīt dabas tūrismu, kas balstīta uz floras, faunas un ainavas iepazīšanu, ar domu ka aizsargājamās teritorijas piesaista arvien vairāk apmeklētāju.
2)Rekomendācija Nr. R (97) 9 „Par vidi saudzējoša līdzsvarota tūrisma attīstību piekrastes teritorijās”(1997) – iesaka dalībvalstu valdībām veidot tūrisma attīstības politiku uz šajā rekomendācijā minētajiem principiem un pasākumiem.…