Secinājumi.
Balsoties uz pētījuma uzdevumiem un galīgo mērķa sasniegšanas rezultātiem, var izstrādāt tādus sēcinājumus:
1. Kopš pievienošanās ES jaunās dalībvalstis ir Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS), kas ir augstākā ES dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe ar vienotu valūtu - eiro.
2. Galvenais oficiālais iemesls, kāpēc netiek veikta lata devalvācija, ir vēlme ieviest eiro 2014. gadā.
3. Terminu devalvācija izdala divos veidos: apslētā devalvācija un atvērtā devalvācija. Apslēptajā devalvācijā valsts pazemina naudas vienības reālu vērtību attiecībā pret ārvalsta valūtā, ne atsavinot padarījušos mazvērtīgu naudu no uzrūnas.Tā neved pie cenu izmaiņām. Atvērtā devalvācija izsauc preču cenu pazemināšanās.
4. Ir vēl viens devalvācijas veids – iekšējā devalvācija. Šīs devalvācijas ideja – samazināt izmaksas valstiskā līmenī, lai uzlabotu konkurētspēju.
5. Latvijas ekonomikas atdzimšanas iespējas tiešām cieši saistītas ar konkurētspējas atgūšanu Pasaules trigū. Pozitīvo rezultātu var dabūt palielinot eksporta īpastsvāru.
6. Devalvācijas periodam raksturīgie procesi - bezdarba pieaugums, preču un pakalpojumu cenu pieaugums un reālās pirktspējas kritums. Kopumā tas nozīmē maksātnespējīgu uzņēmumu un mājsaimniecību (ģimeņu) skaita nozīmīgu pieaugumu.
7. Iespējama devalvācija izraisīs vairāk mīnusus, nevis plūsus Latvijas ekonomikai.
8. Ekonomikas un monetārā savienība ir galvenais instruments, lai sasniegtu ES ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju.
9. Valsts ārējais parāds ir visu to kredītu summa, kurus valsts rezidenti aizņēmušies no nerezidentiem un kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā, ar precēm vai pakalpojumiem.
10. Lai varētu īstenot stabilu monetāro politiku, kas sekmētu tautsaimniecības attīstību, svarīgi kontrolēt valsts ārējā parāda pieaugumu un atmaksas iespējas. To apliecina pēdējo gadu lielo pasaules finanšu krīžu pieredze, kurās atklājās ievērojami trūkumi ārējā parāda pārvaldīšanā.
11. 2008.-2010. gados notika tā saucāmais lūzuma moments, jo 2008.g. IKP apjomi no 16188232 Ls 2010. gadā samazinājās līdz 12735936 Ls, bet, tāja pašā brīdī, 2008. gada valdības parāda apjomi no 3181400 Ls 2010. gadā palielinājās līdz pat 5693600 Ls.
12. Eksports ir iekšzemes kopprodukta sastāvdaļa, tāpēc eksporta attīstības tendence ir līdzīga ar to.
13. Ja valsts parāda apjomi procentos no IKP turpinās augt ar tadu pašu tendenci, kā pēdējos trīs gados tad jau 2012. gadā valsts parāda apjomi procentos no IKP būs lielaki par 60, un tātad Latvija jau neizpildīs Māstrihtas kritērijus.
14. 2010. gadā, devalvācijas gadījumā valsts parāds varētu būt Māstrihtas kritēriju ietvaros, ja lata vērtību pazemināt ne vairāk ka par 34 procentiem.
…
