Vēlos šo eseju rakstīt par vienu no mūsu baudām – ēšanu. Kuram gan no mums nepatīk labi paēst, bet vai kādreiz pievēršam uzmanību, ko mēs apēdam? Mūsdienās veikalā pārtika ir nopērkama ar lielu ķīmisko vielu sastāvdaļām. Pēc profesijas esmu pavārs, tāpēc šī tēma man ir ļoti tuva.
Senie latvieši paaudzi paaudzē mums ir nodevuši savas gudrības pavār mākslā.Bet reti kura latviešu ģimene šīs tradīcijas pielieto. Tas pārsvarā ir vērojams laukos. Tagad cilvēki lielu uzmanību pievērš citu kultūru ēdieniem un tas ir ļoti skumīgi. Bet laikam ejot, ārsti ar vien vairāk popularizē, ka jāēd latviešu labumi. Pateicoties attīstītajai lauksaimniecībai un zvejniecībai, cūkgaļa, liellopu gaļa, putni un zivis, kā arī piena produkti, sakņaugi un rudzu maize ir latviešu virtuves pamats. Ekoloģiski tīrā vide saglabājusi modernajai pasaulei praktiski zudušo iespēju uzturā lietot arī savvaļas meža ogas un sēnes, īpašs gardēža vēderprieks ir medījuma gaļa ar brūkleņu ievārījumu. Lai arī pašrocīgi konservētos produktus pamazām nomaina veikalu masveida produkcija, tomēr veselīga dzīvesveida aktīva popularizēšana liek daudziem atgriezties pie pārbaudītām vērtībām un svaigiem lauku produktiem. …