Latviešu tautas mākslas nemateriālās kultūras vērtības. Profesionālās un tautas mākslas savstarpējā saikne un ietekmes. Grafika. Literatūra

Pie nemateriālās kultūras vērtībām pieder - Mūzika, Dziesma, Literatūra, Deja, Teātris, Opera, Balets, Kino, Dziesmu svētki. Manuprāt, visvairāk mēs mūsu nacionālo garu un kultūras mantojumu varam redzēt Dziesmu svētkos, kas vieno tautu. Dziesmu svētkos var redzēt, kā dziesma vieno un ļauj mums atcerēties, cik mēs diža tauta. Jo, lai cik skumīgi būtu, lielākoties latvieši aizmirst savas saknes un pakļaujas ārvalstu kultūras ietekmei.
"Bagāts mūsu sējums! Koša mūsu dziesma! Sargāsim to no nelāgiem iespaidiem! Rūpēsimies, lai tā neapklustu! Lai mums ar katriem nākamajiem Dziesmu svētkiem mostos jauns dziesmu prieks!" Jāzeps Vītols, 7.Dziesmu svētkos.
Mūsu mantojums ir tiešām liels un to pārskatīt visu ir grūti. Ar šo grūto uzdevumu nodarbojas UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.
Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu stājusies spēkā Latvijā 2006. gada 20. aprīlī, 3 mēnešus pēc tam, kad 30. valsts ratificējusi šo konvenciju, bet Eiropā - 2003.gada decembrī. Latvija ir 30 valstu sarakstā, kas ratificējušas šo konvenciju, tādejādi apņemoties saglabāt savas valsts teritorijā esošo nemateriālo kultūras mantojumu. UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu mērķi:
Saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu;
Nodrošināt cieņu pret attiecīgo grupu, kopienu, indivīdu;
Veidot izpratni gan vietējā, gan starptautiskā līmenī par nemateriālā kultūras mantojuma nozīmi, nodrošināt starptautisku sadarbību un palīdzību.
UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu atzīst:  darbības;
Mutvārdu izpausmes formas;
Zināšanas un prasmes, ar tām saistītos instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un indivīdi atzīst par savu kultūras mantojuma daļu.
Nemateriālais kultūras mantojums
tiek nodots no paaudzes paaudzē un kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna, atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbības ar dabu un vēsturi;
izpaužas mutvārdu tradīcijās, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju;
izpaužas izpildītājmākslās, cilvēku tradicionālajās darbībās, rituālos, svētkos, ar dabu, tradicionālajā amatniecībā.…