Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
1,02 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,97
Pirkt
Identifikators:199838
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Pirmā pasaules kara sākums Latvijā    4
1.1.  Baltvāciešu stāvoklis Latvijā    6
1.2.  Karadarbības aktivizācija    8
2.  Latviešu strēlnieku veidošanās process    11
2.1.  J. Goldmaņa un V. Zālīša    13
2.2.  Bataljonu izveide    16
2.3.  Sadzīves un apmācības apstākļi    18
3.  Latviešu strēlnieku kaujas darbība    24
3.1.  Marta ofensīva    25
3.2.  Jūlija ofensīva    26
3.3.  Nāves sala    27
3.4.  Ziemassvētku kaujas    28
3.5.  Janvāra kaujas    32
  Secinājumi    34
  Izmantotā literatūra    35
Darba fragmentsAizvērt

Baltijas tautas varēja cerēt iegūt autonomiju tikai lielas starptautiskās katastrofas rezultātā. Šādai katastrofai priekšnoteikumu radīja kāda serbu studenta – terorista 3 pistoles šāvieni 1914. gada 28. jūnijā, nogalinot Austro – Ungārijas impērijas troņmantnieku, lielhercogu Franci Ferdinandu. Austro – Ungārija izmantoja šo incidentu, lai pieteiktu karu ienīstajai, mazajai Serbijas karalistei. Simpatizējot Serbijai un uzskatot par visu slāvu tautu vienotāju un aizstāvi, Krievija 29. jūlijā izsludināja vispārējo mobilizāciju, kas apdraudēja arī Austro – Ungārijas sabiedroto Vāciju. Vācija protestēja, bet Krievija mobilizāciju turpināja. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. 6. augustā sekoja Austro – Ungārijas kara pieteikums, bet pēc tam – Turcijas. Lielbritānija, Francija un Japāna kļuva Krievijas sabiedrotās. Baltijas telpu tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ jau pirmajās dienās ierāva kara mutulī. Pirms tam, miera laikā Baltijas telpā atradās sestā daļa visu Krievijas impērijas kājnieku un devītā daļa kavalērijas spēku.
Jau 1914. gada 27. jūlijā Valmieras, Cēsu un Valkas apriņķī sāka iesaukt 1909. – 1913. gada rezervistus, bet vēl 29. jūlijā Rīgas laikraksti zīlēja, vai būs karš, vai miers, un ticēja diplomātu spējām karu novērst. 30. jūlijā Baltijas zemēs izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vidzemē pasludināja karastāvokli, iesauca arī zemessargus. Nākamajās dienās karastāvoklim pakļāva visus pierobežas apgabalus.
Krievijas militāro resoru Baltijas guberņā vispirms interesēja mobilizāciju gaita un rezultāti. Vispārējā mobilizācija Latvijā norisēja bez ekscesiem un aizkavēšanās. Retais aizdomājās, cik posta un ļaunuma karš sagādās Latvijai un tās iedzīvotājiem, tautas saimniecībai, kultūrai un izglītībai. Ļoti daudzi vadījās no mānīgā iespaida par Vācijas un tās sabiedroto ātru satriekšanu. …

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −8,40 €
Materiālu komplekts Nr. 1314941
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latviešu strēlnieku bataljoni Krievijas armijas sastāvā (1915.-1916.), to izveide un darbība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/199838

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties