Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:679756
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Kurzemes un Zemgales hercogiste    3
1.1.  Livonijas sabrukums    3
1.2.  Hercoga valsts teritoriālais iedalījums    4
1.3.  Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un likumdošanas akti    5
1.4.  Polijas un Kurzemes valststiesiskās attiecības    7
1.5.  Piltenes apgabals    8
1.6.  Baznīcas stāvoklis hercogistē    8
2.  Hercogistes pārvaldes iekārta    10
2.1.  Hercogistes valsts pārvaldes institūcijas    10
2.2.  Hercogistes pašpārvaldes institūcijas    12
3.  Tiesu orgāni    17
3.1.  Valsts tiesas    17
3.2.  Pašpārvaldes tiesas    19
4.  Hercogistes kārtas    21
5.  Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogi    26
5.1.  Hercoga tiesības un stāvoklis    26
5.2.  Kurzemes un Zemgales hercogu dinastijas    28
6.  Kurzemes hercogistes inkorporācija Krievijas impērijas sastāvā    31
7.  Secinājumi    32
  Izmantotās literatūras saraksts    36
Darba fragmentsAizvērt

Baltijas jūras piekrastes teritorija, no izveidošanas brīža līdz mūsdienām, visu laiku bija strīdus priekšmets. Par valdīšanu šajā teritorijā cīnījās stiprākās kaimiņu valstis: Dānija, Zviedrija, Polija, Vācija, Krievija; jo pārvaldot Baltijas jūras piekrastes teritoriju, viņi iegūtu tirdzniecības izeju uz Rietumeiropas valstīm, kā arī Ameriku. Tādēļ Latvijas un Igaunijas teritorijā vienmēr notika kari, saimniecības un tirdzniecības ziņā valsts nekādi nevarēja sasniegt augstu līmeni. Sākumā, šo teritoriju pārvaldīja vācu iekarotāji; pēc tam, Latvija un Igaunija piederēja Poļu – Lietuvas valstij; vēlāk, Vidzemes teritorija – Zviedrijai, tālāk, Latvija tika pievienota Krievijai utt. Katrs gribēja iegūt vairāk peļņas, tādēļ vietējie iedzīvotāji tika izmantoti kā bezmaksas darba izpildītāji. Livonijas laikā Latvijas zemniekiem tika pilnībā atņemta brīvība un izveidojās dzimtbūtnieciska iekārta. Ar katru jaunas valsts ienākšanu Baltijas teritorijā, zemnieki arvien vairāk tika vergoti. Daži valdnieki mēģināja uzlabot zemnieka statusu un ierobežot muižniecības tiesības, piemēram hercogs Vilhelms, bet tas viņam neizdevās. Muižniecība, kas sastāvēja galvenokārt no ārzemju iekarotājiem – vāciešiem, poļu un zviedru muižniekiem, nežēlīgi izmantoja zemnieka darbu un spēku savas bagātības palielināšanai. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1132577
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties