Kultūras tūrisma definīcijas dažādos kontekstos

Semiotiskais konteksts
Semiotika- zinātnes disciplīna, kas nodarbojas ar zīmju sistēmām. Zīmju sistēmas galvenā funkcija ir informācijas vai jēgas nodošana, izpratnes nodrošināšana, emocionālā iedarbība u.tml. [8.]
Semiotikā ar jēdzienu „kultūra” saprot cilvēka intelektam pāri esošo sistēmu, kas producē un saglabā noteiktu informāciju. Visvairāk ar to saprot dažādu zīmju sistēmas, kuras „sakārto” haosu un ļauj no tā izsecināt vajadzīgo. [1.]
Zīmes un simboli bieži vien ir starptaautiski, tos saprot daudzi, taču mēdz būt arī tā, ka vienai zīmei dažādos reģionos var būt dažādas nozīmes. Spilgti tas redzams, piemēram, žestu pasaulē. Uz augšu vēsrts īkšķis Senajā Romā nozīmēja apžēlošanas žestu gladiatoru cīņās. Mūsdienu rietumu paasaulē tas biežāk redzams uz lielceļiem- tas ir tradicionālais autostopētāju žests. Taču šis pats žests daļā Āfrikas un Austrālijas var tikt uztverts kā neķītrs apvainojums. Turcijā šis žests kalpo kā uzaicinājums homoseksuāla rakstura sakariem. [9.]
Tūrismā simboli bieži vien redzami tieši sakrālā tūrisma novirzienā. Par piemēru var minēt svētceļojumus, kas kristiešu uztverē simbolizē tuvināšanaos Dievam caur pārvarētajām grūtībām garajā ceļā. Šādi svētceļojumi tiek piedāvāti arī tūrismā un arvien pieaug daudzu senu Eiropas tautu svētceļojumu vietu popularitāte, tā, piemēram, ar katru gadu arvien vairāk ļaužu dodas kājām uz svētā Jēkaba sanktuāriju Kompostelā, Spānijā. Arī Latvijā svētceļojums uz Aglonu ar katru gadu pulcē ar vien vairāk svētceļnieku. [10.]
…