Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,22 (11%)
Cena ar atlaidi*:
1,77
Pirkt
Identifikators:824389
Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kristīgās misijas pirmsākumi latvijā    4
1.2.  Feodālisma ieviešana    4
1.3.  Zobenbrāļu ordeņa dibināšana    5
2.  Kuršu nomākšana    6
2.1.  Kuršu pirmās cīņas ar vāciešiem    6
2.2.  Kuršu pakļaušana vāciešiem    6
2.3.  Saules kauja un kuršu pirmā sacelšanās    7
2.4.  Otra un treša sacelšanās    7
3.  Zemgaļu brīvības cīņas    8
3.1.  Zemgaļu pirmās attiecības ar vāciešiem    8
3.2.  Zemgaļu brīvības cīņu pirmais posms: Viestarta cīņas    8
3.3.  Zemgaļu brīvības cīņu otrais posms (1259-1272)    9
3.4.  Zemgaļu brīvības cīņu trešais posms    9
  Nameiša cīņas (1279-1281)    9
3.5.  Zemgaļu brīvības cīņu ceturtais posms: (1286-1290)    10
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

3.5. Zemgaļu brīvības cīņu ceturtais posms: (1286-1290)
Gribēdami pakļaut Zemgali savai varai, vācieši 1286.gada ziemā uzcēla Svētkalna pili blakus Tērvetei. Zemgaļi saprata kādas briesmas viņiem draud no vācu tuvuma. Ar visu uzbrucēju varonību un lielajiem upuriem tas tomēr neizdevās. Tad zemgaļi spēra izmisuma soli: viņi paši nodedzināja Tērvetes pili un pilsētu, glābdamies no vācu tuvuma, aizgāja uz Rakti un citiem atklātiem Zemgales novadiem. Tomēr cīņu vēl zemgaļi nepārtrauca. 1287.gadā zemgaļi gāja nakts uzbrukumā pret Rīgu, kur sakāva vācu karaspēka nodaļu, bet pašu pilsētu viņiem neizdevās. Pēc tam zemgaļi izpostīja Ikšķiles novadu. Vācu karaspēks dzinās zemgaļiem pakaļ un panāca viņus pie Garozas upes. Kaujā zemgaļi sakāva vāciešus un kaujā krita ordeņa mestrs. Tomēr šī kauja nedeva, ko zemgaļi bija cerējuši, jo vācieši neatstāja zemgaļu zemi. Atriebdamies vācieši nākošajā gadā iebruka Zemgalē un nodedzināja Dobeles, Raktes un Sidrabenes pilsētas. Liela daļa iedzīvotāju tika apkauta. Tākā zemgaļi nepadevās vācieši 1289.gada vasarā uzsāka no Svētkalna pils zemgaļu lauku un iedzīves sistemātisku postīšanu. Zemgalē izcēlās šausmīgs bads. Negribedami padoties dēļ bada Dobelnieki devās gan uz Rakti gan uz Lietuvu. Bet arī Rakti zemgaļie bija spiesti atstāt. Beidzamo glābiņu meklēja Sidrabenes pilī ko no pārējiem novadiem šķīra meži. Bet arī tur vajātāji nedeva mieru. Beidzot Sidrabieši pameta dzimteni un devās uz Lietuvu, visi palikušie bija spiesti padoties vāciešiem. 1290.gadā vācieši nodedzināja Sidrabenes pili līdz pamatiem.1

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,26 €
Materiālu komplekts Nr. 1329602
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Krusta kari Latvijas teritorijā 13.gadsimtā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/824389

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties