Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:600786
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.03.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Kriminālprocesa pamatnoteikumi    4
  Kriminālprocesa pamatprincipi    6
  Kriminālprocesa obligātums    6
  Apsūdzība kriminālprocesā    7
  Vienlīdzības princips    7
  Kriminālprocesuālais pienākums    7
  Kriminālprocesuālā imunitāte    8
  Kriminālprocesā lietojamā valoda    8
  Cilvēktiesību garantēšana    9
  Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums    9
  Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā    10
  Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā    10
  Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi    10
  Procesuālo funkciju nodalīšana    11
  Procesuālo pilnvaru līdzvērtība    11
  Nevainīguma prezumpcija    12
  Tiesības uz aizstāvību    12
  Tiesības uz sadarbību    12
  Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu    13
  Tiesas spriešana    13
  Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā    13
  Dubultās sodīšanas nepieļaujamība    13
  Nobeigums    15
  Izmantotās literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem)
Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.
Atkārtota tiesāšana nav:
1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkuras instances tiesā, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktajā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;
2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai. Sodīšana Kriminālprocesa likuma 25. panta izpratnē ir Krimināllikumā paredzētu sodu, piespiedu līdzekļu vai obligātu pienākumu noteikšana nolēmumā, ar kuru pabeigts konkrētais kriminālprocess. Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu ir piemērots administratīvs sods, šis administratīvais sods ir jāatceļ un jāņem vērā, nosakot kriminālsodu. Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja tā par šo pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona notiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā ieskaitāma jau izciestā soda daļa. Ne bis in idem princips nav pārkāpts, ja, sodot juridisko personu, tiek sodīta arī fiziskā persona, kura noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi juridiskās personas interesēs, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros vai būdama juridiskās personas dienestā.39 Arī šis ir viens no principiem, kurš runā pats par sevi - personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

Nobeigums
Kriminālprocesa principu nozīme izpaužas to saturā. Katram principam ir sava nozīme, katrs princips izsaka un paredz kopējās tiesvedības procesuālās kārtības atsevišķu posmu vai noteiktu darbību veikšanu, taču kopumā principi atspoguļo kriminālprocesa būtību, tā galvenās raksturīgās iezīmes un kalpo par kriminālprocesuālās likumdošanas pamatu. Kriminālprocesa principu nozīme ir saskatāma un pilnībā atklājas nostādē, ka kriminālprocesa principu normu pārkāpšana var kalpot par pamatu tiesvedībā pieņemto lēmumu atcelšanai.40 Kriminālprocesa pamatnoteikumi un pamatprincipi jau paši par sevi pasaka to, kāda ir to nozīme kriminālprocesā, respektīvi, tie ir kriminālprocesa pamatā un nosaka tā būtību, kā arī to kādas ir kriminālprocesa dalībnieku tiesības un pienākumi.
Veicot darbu, autore ieguva padziļinātas zināšanas par kriminālprocesa pamatnoteikumiem un kriminālprocesa pamatprincipiem. Darba autore veicot darbu secināja:
1. Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
2. Kriminālprocess tiek veikt sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.
3. Kriminālprocesā, tā pat kā citās juridiskās darbībās, svarīgs tiesību avots ir Latvijas Republikas Satversme.
4. Kriminālprocesa likumam nav atpakaļejoša spēka un sankcijas tiek piemērotas pēc tām tiesību normām, kas pastāv dotajā brīdī.
5. Kriminālprocesa pamatprincipi ir savā starpā saistīti un tie nevar būt pretrunā viens ar otru.
6. Kriminālprocesa principi ir vadošās idejas, kas nostiprinātas tiesībās, piešķir un nosaka kriminālprocesa principu ievērošanas obligātumu, noteiktību un garantiju.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,84 €
Materiālu komplekts Nr. 1250290
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kriminālprocesa pamatnoteikumi un pamatprincipi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/600786

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties