Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,13 (13%)
Cena ar atlaidi*:
0,86
Pirkt
Identifikators:777459
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Krievzemē īpaši izceļas baznīcu un klosteru arhīvi. Tajos tika glabāti ne tikai reliģioza satura dokumenti, bet arī dokumenti, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Laicīgie feodāļi izmantoja baznīcu un klosteru glabātuves, lai saglabātu savus visvērtīgākos dokumentus. Dokumenti tika aprakstīti, sistematizēti, un bieži arī kopēti. Senākais arhīva apraksts un kopijas grāmatas ir atrastas no 15. gs. Kirila-Belozera klosterī. Liels dokumentu masīvs no 16.-17. gs. ir atrasts Trīsvienības Sergija Lavrā.
Vārds „arhīvs” Krievijas likumdošanā pirmo reizi parādās Pētera I laikā. Krievijas pārveidotājs Pēteris I. 17. gs. mēģina sekot Zviedru arhīva tradīcijām. Galvenajā kolēģiju reglamentā 1720. gadā vesela nodaļa tika veltīta arhīviem. Tika iedibināti divi arhīvi – viens kopīgs visām senāta kolēģijām, kas bija ārlietu kolēģijas pakļautībā, otrs finansu lietu arhīvs revīziju kolēģijas pakļautībā. Krievijā šajā laikā parādās arhivariusa amats. Tika ieviests kopējs noteikums, ka kancelejās un kantoros izbeigtās lietas un dokumentus var glabāt tikai 3 gadu, pēc tam tie jāiesniedz arhīvā ar arhivariusa parakstu.
Pēc Pētera I nāves tika nodibināta arhīvu komisija, kas Krievijas Impērijas senātam sniedza svarīgus ziņojumus. Rūpes par dokumentu saglabāšanu izrādīja arī īpašumu kolēģija, kuras darbība nebija iespējama bez vietējo īpašumu tiesību dokumentu pieejamības. Tāpēc jau 1827. gadā senāts lika īpašuma lietu glabāšanai izveidot valsts arhīvu, pārrakstot visus īpašuma kolēģijas dokumentus speciālās burtnīcās (pavisam 4823). Senāts it īpaši rūpējās par šo dokumentu uzturēšanu kārtībā. Kad tika slēgta īpašumu kolēģija Katrīnas II laikā, tās arhīvs tika saglabāts atsevišķi ar nosaukumu „Seno īpašumu tiesību arhīvs” un vēlāk tas tika iekļauts „Maskavas iekšlietu ministrijas arhīvā”.
Vēlāk Katrīnas II laikā krievu arhīvi attīstījās uzņemot sevī pieredzi gan no vācu, gan citu valstsu pieredzes arhīvu darbībā. Vissenākos Krievijas dokumentus ir izdevies saglabāt pateicoties klostera arhīvistu darbībai. Šobrīd vislielākais skaits manuskriptu un grāmatu no Senkrievijas laikiem (16.-17.gs.) glabājas Krievijas Valsts seno aktu arhīvā Maskavā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Krievijas senāko arhīvu vēsture”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/777459

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties