Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,48 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,51
Pirkt
Identifikators:725419
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.04.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Krievija joprojām NATO vēlas saredzēt to pašu ienaidnieku, bet “aukstais karš” taču beidzies un arī NATO doktrīna ir mainīta. Tāpat Baltijas īpašo lomu attiecībās ar Krievijas Federāciju nosaka ne tikai ģeopolitika, bet to nosaka arī tas, kādu lomu šīs valstis spēlējušas veicinot Krievijas Federācijas suverenitātes nodibināšanā. Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūtā strādājošā Reģionālo un sociālo studiju centra vadītāja I. Busigina pilnīgi skaidri norāda, ka “neapšaubāmi Baltijas valstīm bijusi centrālā loma, sagraujot Padomju Savienības “ārējo impēriju””.

Nobeigums
Krievijas-Baltijas attiecībās problēmu nekļūst mazāk un arī iestāšanās starptautiskajās organizācijās daudz nespēj palīdzēt, bet drošāk ir. Jāsaka, ka Krievijai nav vienotas koncepcijas attiecībā ne tikai pret trim Baltijas valstīm, bet šādas koncepcijas nav arī pret visu Baltijas reģionu kopumā. Tomēr kopumā jāatzīmē Krievijas ģeopolitiskās intereses, ekonomiskās un arī politiskās intereses Baltijas reģionā. Tas nozīmē, ka pašreizējo situācijas raksturu attiecībās starp Krieviju-Baltiju nosaka plašs ekonomisko, sociālo un politisko faktoru loks. Pirms kāda laiciņa krievu vēsturnieks Vladislavs Veršīņins apgalvoja, ka Baltijas valstu drošības politikai ir mainīgs raksturs. Domāju, ka tagad ar Baltijas valstu iestāšanos gan NATO, gan ES drošības politika ir nostabilizējusies. Tagad arī Krievijai ir jārēķinās ar to, ka Baltijas valstis ir iekļautas NATO kolektīvajā drošības sistēmā, kas nodrošina zināmu stabilitāti. Šobrīd Baltijas valstu politika iepretim Krievijai ir Eiropas vienotības politikas sastāvdaļa, lai gan jāatceras tas, ka par savi pirmkārt jādomā pašam. Domājams, ka ES tomēr nevar un nespēj stipri ietekmēt attiecības starp Krieviju un Baltijas valstīm, jo Eiropai daudz, kas no mūsu dzīves un attiecībām ir neizprotams un neaktuāls.


Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,02 €
Materiālu komplekts Nr. 1353359
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Krievijas-Baltijas valstu attiecības 20.gadsimta 90.gados”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/725419

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties