Secinājumi
Pēc darba ietvaros veiktās empīriskās un teorētiskās analīzes, ir iespējams secināt, ka izvirzītā hipotēze „Ķīnas Tautas republikas konstitūcija veicina augstāka korupcijas līmeņa pastāvēšanu Ķīnā kā ASV.” Viens, no faktiem, kādēļ Ķīna atrodas par 52 pozīcijām zemāk kā ASV CPI indeksā ir Ķīnas konstitūcijā nostirinātā vienpartejiskā politiskā sistēma, kas liedz valsts iedzīvotāju līdzdalību korupcijas apkarošanas procesos izvēloties alternatīvu politiku pie varos esošās Komunistiskās partijas piedāvājumam. No otras puses konstitūcijā iekļauto demokrātisko principu un fundamentālo cilvēktiesību neievērošana valsts darbībā padara valsts un partijas instanču darbību nepārredzamu, tādējādi radot labvēlīgu vidi korupcijas attīstībai. Ņemot vērā Ķīnas politiskās sistēmas darbību praksē, konstitūcija nedarbojas pilnvērtīgi un nonāk konfliktā pati ar sevi. Vienpartejiska, autoritāra valdība nav savienojama ar demokrātiskiem pamatprincipiem un augsts korupcijas līmenis šajā valstī ir neizbēgams. Kā korupciju veicinošs faktors darbojas Ķīnas jauktā ekonomiskā sistēma, kur privātajam sektoram tirgus ekonomikas apstākļos ir iespējams uzkrāt lielus materiālos līdzekļus, kuri var tapt pielietoti politiskās varas maksimizēšanai. Tādā veidā kapitāls aizvien pieaug un prorcionāli tam vairojas korupcija. Korupcija izraisot negatīvas sociālās un ekonomiskās sekas var sagraut Ķīnas politisko un ekonomisko iekārtu. Ķīnas nozīmīguma dēļ starptautiskajā politikā šī krīz skartu pasaules ekonomisko/politisko sitēmu kopumā, tādēļ ir starptautiskajai sabiedrībai ir jāveicina demokratizācijas un korupcijas apkarošanas procesi Ķīnā.
Arī Amerikas Savienotās Valstis ilustrē to, ka konstitūcija var būt iemesls korupcijas attīstībai. Konstitucionālā ceļā ASV augstākajai tiesai ir nodrošināta pietiekoša suverenitāte, lai korumpētas amatpersonas varētu izmantot savus ieņemamos amatus personīgo intrešu īstenošanai.
Pētījuma gaitā ir pierādījies, ka sekmīgu korupcijas novēršanu var panākt iestrādājot valsts konstitūcijā demokrātisku, caurskatāmu politisko sistēmu, kurā neeksistētu likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas savstarpējā subordinācija. Tādējādi visa vara nekad nekoncentrētos šaurā personu lokā. Vēlama ir arī no varas neatkarīga iestāde, kas uzraudzītu to darbību. Svarīgs ir fakts, ka sekmīgai darbībai konstitūcija ir adekvāti jāīsteno praksē.
…
