Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,99
Ietaupījums:
1,12 (16%)
Cena ar atlaidi*:
5,87
Pirkt
Identifikators:262030
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 23 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 1995.g. - 2009.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  LATVIJAS PIENA PRODUKCIJU RAŽOTĀJU VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS    4
2.  KOMERCSABIEDRĪBAS RAŽOTĀ PRODUKTA RAŽOŠANAS APJOMI UN REALIZĀCIJAS TIRGI PIRMS IESTĀŠANĀS ES    13
3.  KOMERCSABIEDRĪBAS RAŽOTĀ PRODUKTA RAŽOŠANAS APJOMI UN REALIZĀCIJAS TIRGI PĒC IESTĀŠANĀS ES UN PĒC EKSPORTA KOMPENSĀCIJU LIKMES SAMAZINĀŠANĀS    19
4.  SIERA RAŽOŠANAS TEHNOLOĢISKAIS PROCESS JAUNPILS PIENOTAVĀ    45
  SECINĀJUMI    47
  BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS    51
Darba fragmentsAizvērt

2. KOMERCSABIEDRĪBAS RAŽOTĀ PRODUKTA RAŽOŠANAS APJOMI UN REALIZĀCIJAS TIRGI PIRMS IESTĀŠANĀS ES
Jaunpils piensaimnieku sabiedrība nodibinājās 1912.gadā. Tā atrodas Tukima rajona Junpils pagastā. Tā bija viena no pirmajām piensaimnieku sabiedrībām Latvijā. Šajā pašā gadā uzcēla arī pienotavas ēku uz Mesteru saimniekam piederošās zemes. Pirmais pienotavas vadītājs bija Varkals. Jaunpils pienotavas sastāvā ietilpa vairākas krejotavas, kā Jurģu, Lestenes, Lauku, Struteles un Vienības krejotava. Jurģu krejotavā bija iekārtota mācību sierotava.
Piena piegādātāju skaits ar katru gadu palielinājās, 1937.gadā uz pienotavu pienu sūtīja jau 394 saimnieki. Galvenā produkcija tanī laikā bija eksporta sviests, siers un tehniskais biezpiens. 1936.gadā Jaunpils pienotava eksporta sviesta ziņā ieņēma 6.vietu Latvijā.
Pieaugot piena produkcijai, pienotavas slodze pieauga tiktāl, ka piena pārstrāde kļuva apgrūtinoša. Tādēļ 1937.gada 16.oktobrī iemūrēja jaunās pienotavas stūrakmeni kopā ar lādiņa čaulu, kurā ievietoja visas Latvijas valsts naudas zīmes, tajā dienā iznākošos laikrakstus un pus litra pudeli spirta. Jaunās pienotavas ēkas būve izmaksāja 94000 latu. Jauno pienotavu nepaspēja vēl uzcelt, kad 1938.gada 13.decembrī nodega vecā pienotava. Tomēr darbs nepārtrūka, pienu sūtīja uz Bikstu, Annenieku u.c. krejotavām.[8]
Jauno pienotavu cēla pēc tehnikas pēdējiem sasniegumiem. Tā bija trešā elektrificētā pienotava Latvijā. Pienotavā uzstādīja piena pārstrādāšanas iekārtu ar jaudu 5000 l stundā, divas elektriskās sviesta kuļmucas ar 3000 un 6000 I lielu jaudu, centrālo apkuri, lieljaudas kompresoru, ierīkoja elektrisko vēdināšanu. Darbu pienotava uzsāka 1940.gada 2.aprīlī.
Piena piegāde 1941.gadā, salīdzinot ar 1940.gadu, pieauga par 158 tonnām.
Pēc kara pienotava bija izdemolēta. No iekārtām bija palicis tvaika katls, tvaika mašīna, kuļmuca un separators, kas viss prasīja kapitālu remontu. Tādēļ pienotava uzreiz darbu uzsākt nevarēja, bija jāveic atjaunošanas darbi.
Šajā laikā pieņēma no zemniekiem lauku sviestu, kuru tikai pārmīcīja un nosūtīja uz bāzēm.
Pilnībā darbs Jaunpils pienotavā atjaunojās 1947.gadā. Pamazām zem Jaunpils pienotavas apvienoja Bikstu, Annenieku, Blīdenes un Viesatu pienotavas. 1950.gadā Jaunpils pienotavai bija pakļautas 9 krejotavas un 6 piena savāktuves.[5]
Šajā laikā pienotavā, ieskaitot krejotavas un savāktuves, nodarbināti 30 strādnieki, pienotavas rīcībā 3 smagās automašīnas.
Pienotavas apjoms auga ar katru gadu. 1957.gadā Jaunpilij pievienoja Džūkstes pienotavu. Līdz ar to pienotava, kurā bija 12 krejotavas apkalpoja 18 kolhozus, 2 sovhozus, 1 valsts palīgsaimniecību un 2350 individuālos piena piegādātājus.
Lielākās izmaiņas pienotavas struktūrā bija manāmas 1950.gadā. Divas krejotavas nodeva Saldus pienotavai, vienu krejotavu pārvēta par savāktuvi, likvidēja visus ārštata piena savācējus un 4 štata savāktuves. Radās arī jaunas tehniskās un tehnoloģiskās iekārtas. Ierindā stājās saldējamā iekārta, jauns separators (5000 l ) un krējuma raudzētājs (400 l ) elektrificēja divas krejotavas.
Šajā laikā ražotās produkcijas sortiments Jaunpils pienotavā bija ļoti plašs un daudzveidīgs: sviests, pilnpiena siers (Holandes- 45%), vājpiena siers, biezpiens, krējums, jēlkaziens, kefīrs. Interesanti, ka 1985.gadā pienotavā saražoja 169,7 t eksportsviestu, ko visu nosūtīja uz Antarktīdu.[6,7]
Aizvien paplašinoties ražošanas apjomam, vecie siera pagrabi izrādījās par šauriem, lai uzglabātu daudzos sierus. Tāpēc 1965.gadā sāka ražot mīksto sieru – Bauskas siers, kura nogatavināšanās laiks ilgst tikai 10 dienas. Tomēr ražošanas telpas bija šauras un turpmākajos gados sāka pagrabu pārbūvi.[2]

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,88 €
Materiālu komplekts Nr. 1139570
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņu ietekme uz Jaunpils pienotavas attīstību”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/262030

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties