Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,54 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,45
Pirkt
Identifikators:388523
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Konstitūcija    4
  Īss ieskats konstitucionālo izmaiņu kārtībai    5
  Latvijas Republikas Satversme pieņemšana    7
  Latvijas Republikas Satversmes grozīšanas kārtība    9
  Lielbritānijas konstitūcija    10
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Termins „konstitūcija” ir cēlies no latīņu valodas un nozīmē „lēmums, noteikums”. Konstitūcija savā pamatā ir juridisks dokuments, kas pilda noteiktas funkcijas. Sabiedrībā valda dažādas definīcijas par to, kas tieši ir konstitūcija un ko tā regulē. Viena no tām ir G. Bolingbroka. Viņaprāt konstitūcija skaidrojama kā tādu likumu, paražu un noteikumu kopums , kas rodas no īpašiem, stabiliem saprāta principiem un ir vērts uz noteiktiem sabiedriskā labuma mērķiem, kā arī izveido tādu sistēmu, kam sabiedrība ir gatava pakļauties.1
Vācijas tiesību doktrīna uzsver, ka valsts kā tāda bez konkrētas konstitūcijas nav nekas vairāk kā ideāla konstrukcija, mākslīgs domas auglis, abstrakcija no vispārējās teorijas par valsti.2 Ar vārdu konstitūcija mēs saprotam dokumentu, kas ir nostādīts kā pamatu pamats. Valsts dokuments ar augstāko juridisko spēku, īpašu tiesisko nozīmi. Tajā noteiktas valsts institūciju organizācijas un funkciju īstenošanas pamatidejas.
Konstitūcija ir unikāla parādība no tāda viedokļa, ka katrā valstī tā ir dažāda. Konstitūcijām ir arī dažādi rašanās veidi un formas. Viens no veidiem ir oktroētās (visnedemokrātiskākās), valsts galva (monarhs) vienpersoniski dāvā ar vienpusēju aktu savai valstij, vai kolonijām (īpaši pēc II pasaules kara). Citas konstitūcijas ir pieņemtas ar Tautas Padomes lēmumu, kas ir vienīgais un galvenais varas pārstāvis valstī. Šis ir visplašāk izplatītais veids. Parasti pēc tās pieņemšanas tās tiek atlaistas. Šādā veidā tika pieņemta Francijas, Itālijas, Dienvidslāvijas konstitūcijas, kā arī Latvijas 1922. gada konstitūcija. Kā arī valdības izstrādātās konstitūcijas, kas tālāk tiek nodotas tautas vai parlamenta nobalsošanai. Šādā veidā tika pieņemtas Portugāles un Rumānijas konstitūcijas. Konstitūcijas var būt gan rakstītās – kodificētās (tas nozīmē, ka konstitūcija kā likums iever sevī vienotu struktūru ar iekšēju loģiku)(Vācija, Latvija, ASV), gan nerakstītās konstitūcijas, tās gan sastopamas reti, un tās parasti pastāv neilgu laiku. Parasti tās tiek pieņemtas pēc valsts apvērsumiem vai revolūcijām. (Lielbritānija), un arī daļēji rakstītās konstitūcijas(Malta). Latvijas Republikas Satversme ir rakstīta, savukārt Lielbritānijas konstitūcija ir jebkurš normatīvais akts. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,13 €
Materiālu komplekts Nr. 1229516
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Konstitūcijas pieņemšana un izmaiņas kārtība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/388523

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties