Bosings ir darba devēja īstenots psiholoģiskais terors, kas veidojas organizacijā spēcīgas personāla hierarhijas un vadītāja personīgu problēmu ietekmē. Bosinga upuris parasti nav sliņkis, bet tieši otrādi – centīga un radoša personība, kura mērķtiecīgi tiek pazemota un sagrauta, lai iebiedētu citus. Būtiska nozīme ir nelabvelīgai psiholoģiskai gaisotnei darba komandā.
Bosingu rada arī regulāras pārstrukturēšanās un nelabvēlīgs uzņēmuma iekšējais psiholoģiskais klimats. Ir gadījumi, kad spēcigu darbinieku kolektivā vadītājs jūtas apdraudēts un sāk piekopt psiholoģisku teroru.
Iepriekš izplānots psiholoģiskais terors bieži pārkāp ne tikai cilvēka cieņas normas, bet robežojas ar kriminālsodāmu miesas bojajumu nodarīšanu personai. Diemžēl spēcīga vadošā personāla hierarhija rada vieglas iespējas bosinga norisei, jo āreji bosings škiet tiesiska darbība. Upurim bieži attīstās nervu un iekšējo orgānu sistēmas slimības. Tāda darbinieka veselības sistēmas sagraušana bieži noved pie atlūguma iesniegšanas, proti, darba attiecību pārtraukšanas piespiedu kārtā.
Bosings izpaužas šādi:
upuris tiek publiski pazemots kolēģu un klientu priekšā;
tiek ierobežotas privilēģijas (piemēram, paaugstinājums amatā);
tiek ierobežota pieeja informācijai;
tiek akcentētas kļūdas un nepamanīti sasniegumi; izpaužas sistematiska ņirgāšanās, izsmiekls, nepatikšanu sagadāšana;
cilvēku nemitīgi kontrolē, neļauj autonomi strādāt bez kāda cita klātbūtnes.…