Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
0,71 (11%)
Cena ar atlaidi*:
5,78
Pirkt
Identifikators:729085
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.02.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

18. gadsimtā vairākās zemēs (Itālijā, Vācijā, Austrijā, Francijā un citur) radās jauni instrumentālās mūzikas žanri un formas, kas pilnīgi izveidojās un sasniedza savu virsotni „Vīnes klasiskajā skolā” – Haidna, Mocarta un Bēthovena daiļradē.
18. gadsimtā feodāli absolūtiskās iekārtas apstākļos komponisti bija spiesti kalpot vietējo feodāļu – firstu galmos. Taču tikties ar plašām klausītāju aprindām, ar tautu daudzi komponisti varēja galvenokārt ar baznīcas starpniecību, kur viņi strādāja par kapelmeistariem un ērģelniekiem.
Operas teātra dzīve 18.gs. bija daudzpusīga un bagāta, dažādo novirzienu cīņa operas žanrā dažādās zemēs bija savdabīgs šķiru cīņas atspoguļojums. Jau 18.gs. pirmajā pusē itāliešu opera seria sāka pagrimt. Opera pārvērtās par vokālās mākslas meistaru sacensību, tomēr bija komponisti, kas savās operās šo krīzi centās pārvarēt (piemēram, Hendelis, bet īpaši -Gluks).
Pretstatā opera seria demokrātiskās aprindas izvirzīja opera buffa, kam raksturīga laikmetīga sadzīves tematika, nacionāli tautiska mūzika, reālistiskas tendences un patiesīgums tipisku tēlu atveidojumā. 18.gs. itāliešu opera buffa attīstību noslēdza komponists Čimoroza (1749. - 1801.), kurš ir populārās operas "Slepenās laulības" autors.
Francijā galma aristokrātu gaume un prasības atspoguļojās operas virzienā, ko sauca par "lirisko traģēdiju", ko jau 17.gs. bija radījis lielais franču komponists Lulli (1632. - 1687.). Patiesībā pēc Lulli nāves franču liriskā traģēdija degradējās.
Lielākais 18.gs. operas reformators bija Gluks, kurš nonāca līdz jaunajai - klasiskajai - muzikālajai traģēdijai. Gluks prasīja, lai opera būtu vienkārša un dabiska, mūzikai operā jāizteic varoņu izjūtas, kaislības un pārdzīvojumi, pie kam mūzikai jāpakļaujas drāmai. Blakus Glukam Mocarts bija lielākais 18.gs. operas reformators, bet, ja Gluks tiecās pakļaut mūziku dramatiskajai darbībai, tad Mocarta uzskats bija tieši pretējs - operā galvenā ir mūzika.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,80 €
Materiālu komplekts Nr. 1159121
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Klasiskā mūzika un tās spilgtākie pārstāvji”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/729085

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties