Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Karlosa Kastaņedas 13 gadi maģijā”. Izvēlējos šādu tēmu, jo biju sastapies ar šo grāmatu autora citātiem citviet. Šie citāti mani ļoti piesaistīja, un es sāku interesēties par šo rakstnieku. Izlasot pirmo šī autora grāmatu nolēmu, ka varētu izvēlēties to par savu pētnieciskā darba tēmu, jo tas ir pašsaprotami, ka daudz patīkamāk taisīt ir par to, kas tevi tiešām interesē.
Mana darba mērķi:
iepazīties ar 11 Karlosa Kastaņedas grāmatām
iepazīties un izpētīt viņa apmācības gaitu
apskatīt un aprakstīt atsevišķas lietas no maģijas
atzīmēt pārmaiņas Kastaņedas uztverē un domāšanā
izpētīt atsevišķus maģijas aspektus
apkopot domas un uzrakstīt secinājumus
Ceru, ka spēšu kopsavilkumā izkliedēt nesaprašanu par atsevišķiem momentiem manā darbā.
Karlos Kastaņeda jau no jaunības gadiem juta tieksmi mācīties un strādāt antropoloģijas zinātnes labā. To viņš arī veiksmīgi paveica, bet tas arī bija tas, kas saveda viņu kopā ar cilvēku, kurš pilnībā izmainīja viņa turpmākos dzīves gadus.
Ar donu Huanu viņu iepazīstināja kāds draugs, ar kuru viņi bija devušies uz kārtējo antropoloģijai veltīto ekspedīciju, kas šoreiz norisinājās Meksikā, sakot, ka šis vecais indiānis ir labs ārstniecisko zāļu pazinējis, un vēl jo vairāk tas zinot par kaktusu pejotlu, par kuru tobrīd ļoti interesējās Kastaņeda. Šī auga vielas, kuras sauc par Meskalīnu, ir pieskaitāmas stiprāko narkotiku vidū arī mūsdienās. Kastaņedas draugs sasveicinoties ar donu Huanu atstāja viņus abus divatā. Kastaņeda uzreiz pievērsa uzmanību tam, ka vecais indiānis izskatījās vecs, bet viņa ķermenis bija neiedomājami fiziski attīstīts. Viņš izskatījās tievs, bet ļoti muskuļots un stiprs. Arī dona Huana acis likās ļoti savādas, jo tās skatījās uz viņu tā, itkā redzētu viņam cauri, tas lika Kastaņedai samulst. Pēc brīža pienāca dona Huana autobuss un viņš devās uz to, bet pirms tam uzaicinot Kastaņedu kādreiz apciemot viņu. Kastaņeda protams piekrita, jo bija ieienteresēts veča zināšanās, gan arī daļēji ar viņa savādību.
Pagāja gads, kamēr Kastaņeda ieguva uzticību dona Huana acīs, un tas uzsāka arī kaut ko stāstīt. Viņš teica, ka viņam ir zināšanas, kuras viņš ieguva no sava benefaktora, bet tagad viņš, savukārt, ir paņēmis Kastaņedu par savu skolnieku. Savā runā viņš savu skolotāju sauca par Diablero, kas pēc Sonoras indijāņu terminiem nozīmē ļaunu cilvēku, kurš praktizē maģiju un ir spējīgs pārvērsties par dzīvnieku. Ar to laiku uzsākās apmācība, kas ilgs vēl 12 gadus.
Dons Huans uzsāka apmācību ar mutiskiem paskaidrojumiem, bet ar laiku sāka izmanot arī augus, kuri tiek uzskatīti par stiprām narkotikām. Tādus kā kaktusu Pejotlu un īpašas sēnes. Dons Huans teica, ka šo augu radītā neparastā realitāte ir vienīgais mācību un spēka iegūšanas veids. Dons Huans izmantoja šos halucinogēnos augus Kastaņedas apmācībā diezgan ilgu laiku. Izmanojot Pejotlu, Kastaņeda vairākkārt tikās ar tā saucamo Meskalito, kuru dons Huans raksturoja kā unikālu spēku, aizstāvi un skolotāju. Viņš apmācīja Kastaņedu arī pareizi vākt uz izglabāt šos augus, taču es negribu iedziļināties lietās par šiem augiem, jo vēlāk to izmantošanas mērķis izrādīsies citāds.…
