Kairas pilsētas socioloģiskā analīze

Kaira ( arābu valodā Al-Qahirah) ir lielākā pilsēta Āfrikā, Ēģiptes galvaspilsēta. Tagadējās metropoles robežās ietilps arī apvienotās Ēģiptes agrākās galvaspilsētas – Una (Hēliopole), Memfisa, Fustāte – un musulmaņu viduslaiku Kaira. Tās lielākā daļa atrodas Nīlas upes rietumkrastā. Antīkā metropole, kura ietver vairāk kā 1000 gadus ir kontrastu pilsēta, tā pārstāv jauno un veco, Austrumus un Rietumus.
Kaira ir arābu pasaules kultūras centrs, kā arī lielākā pilsēta Vidējos Austrumos. Iedzīvotāju skaits Kairā kopš 20. gadsimta ir milzīgi pieaudzis. Kairā koncentrēts galvenā Ēģiptes rūpniecības daļa. Tā kopā ar piepilsētām veido jauno uzņēmumu izveides pamatcentru, tas ir stāvoklis, kas kopīgs visām jaunattīstības valstīm. Kairā atrodas arī transnacionālo kooperāciju un ārzemju banku filiāles.
Kaira ir varens progresa, sociālo un ekonomisko pārkārtojumu centrs, ideju, preču un pakalpojumu izmantošanas jauno formu ģenerators. Tādu galvaspilsētas augšanu kā Kaira, nereti sauc par „pseidourbanizāciju”. Tā ir kvantitatīva augšana, kas neatbilst tās sociāli ekonomisko funkciju kvalitatīvajai izaugsmei. Zināmā mērā tā ir pilsētas sociālās struktūras parazītiskās daļas augšana uz visas valsts rēķina. Ēģipte eksistē priekš Kairas nevis Kaira priekš Ēģiptes. Kairā koncentrēti piektā daļa no visiem Ēģiptes iedzīvotājiem, apmēram 15 miljoni.…