Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,16 (16%)
Cena ar atlaidi*:
0,83
Pirkt
Identifikators:865942
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Jēdziens “pozitīvisms” rodas 19. gs. Francijā. Tas apzīmē tādu filozofijas ievirzi, kas tiecas uz skaidrām un patiesām zināšanām, balstītām uz faktiem.
Pozitīvismam raksturīga orientācija uz zinātni – scientisms, par ideālu izvirzot dabaszinātnisko skatījumu uz pasauli.
Pozitīvisti neatbalsta filozofiski metafiziskas zināšanas, kam nav tiešas saistības ar empīrisko realitāti. Centās noskaidrot likumsakarības, saskaņā ar kurām darbojas sabiedrība, un, noskaidrojot šīs likumsakarības, pozitīvisms tiecas atrast mehānismu, kā regulēt sabiedrību un tās darbības traucējumus.
Pozitīvisms apgalvo, ka izziņā nav iespējams iziet ārpus novērošanai pieejamās objektīvās pasaules – un līdz ar to, zināšanas nav atrodas ārpus zinātnes (respektīvi, zinātniskās metodes pielietošanas) robežām.
Vārda “pozitīvs” nozīmes ir šādas:
faktiskais un noderīgais, ar ko ir arī izteikta teorijas un prakses nošķirtības pārvarēšana; drošticamais atšķirībā no neiespējamības izlemt metafiziskus jautājumus; precīzais, konstruktīvais; arī relatīvais absolūtisma pretenziju vietā.
Pozitīvisma sistēmu 19. gs. dibināja Ogists Konts (1798-1857; Francija) ar savu galveno darbu “Apcerējums par pozitīvo filozofiju”. Viņš balstās uz Bēkona mācību par pozitīvajām zināšanām, t.i. acīmredzamībām, kas mums dotas tieši tā, kā tās parādās pieredzē. Jēdziens “pozitīvās zināšanas” tiek lietots, lai tās pretstatītu sholastiskiem, prāta radītiem un uz faktiem nebalstītiem apgalvojumiem. Pēc empīriķu domām, šīs atziņas nav smeltas acīmredzamajā, pozitīvajā pieredzē. Turpretī atziņas, kuras izstrādā fizika un mehānika, ir pieskaitāmas pie pozitīvajām, jo tās balstās uz novērojamiem faktiem. Pozitīvas zināšanas ir tās, kuras cilvēkam ir noderīgas.
Juridiskais pozitīvisms ir izveidojies XIX gadsimta vidū, angļu tiesību zinātnieka Dž.Ostina un vācu tiesību zinātnieka K.Bergboma ideju ietekmē.
K. Bergboms – vācu tiesību zinātnieks uzskatīja, ka tiesības, kas patiesi funkcionē kā tiesības (pēc principa “likums ir likums”) ir cilvēku attiecību pamats jebkurā sabiedriskā iekārtā – “jebkuru tiesību būtība ir tā, ka tās darbojas”.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,81 €
Materiālu komplekts Nr. 1150713
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Juridiskais pozitīvisms”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/865942

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties