1922. gada 14. novembrī Latvijas pirmā Saeima kā vienīgo kandidātu ievēlēja J. Čaksti par pirmo Latvijas valsts prezidentu.
Latvijas diplomāti darbojās J. Čakstes uzraudzībā un arī viņam ir piešķirama daļa nopelnu par Latvijas un citu valstu draudzīgu attiecību nodibināšanu. Kā jaunā valstī, Latvijā tika atvērtas daudzu valstu pārstāvniecības un prezidentam bija jāakreditē citu valstu sūtņus.
Kā prezidents, J. Čakste labi pārzināja armijas atsevišķu daļu vēsturi – viņš pazina ne tikai atsevišķu pulku kauju nopelnus, bet arī ikdienišķos dienesta apstākļus. Karaspēka daļās prezidents bieži ieradās pulku svētkos.
Interesanta bija J. Čakstes attieksme pret politiskām partijām. J. Čakste nekad nav bijis partejisks – tikai vienu reizi viņš piederēja pie partijas – Latvijas dibināšanas laikā viņš bija Zemnieku savienībā. Kopš Satversmes sapulces darbības, kad J. Čakste jau beidza savu darbu Zemnieku savienībā, viņu centās piesaistīt daudzas partijas, bet nevienai tas nav izdevies – turpmākajās vēlēšanās viņš piedalījās kā bezpartejisks kandidāts. Vēl pirms pirmās Saeimas vēlēšanām pēdējā brīdī J. Čakste pieņēma līgumu pievienoties bezpartejisko darbinieku un demokrātiskā centra bloka sarakstam, kas ieguva diezgan lielu balsu skaitu. Saraksts ieguva 22 vietas Saeimā.
1925. gada 6. novembrī J. Čaksti atkārtoti ievēlēja par prezidentu. Viņš nevēlējās kandidēt uz otru prezidenta termiņu. Tomēr pēc pārrunām viņš piekrita kandidēt šim amatam otro reizi – ievēlēšana notika bez īpašām grūtībām, jo viņa kandidatūru atbalstīja deputātu vairākums, neskatoties uz to, ka šoreiz kandidēja trīs kandidāti – J. Rainis un K. Ulmanis.
…
