Arhitektūra
Arhitektūra ir visredzamākā kultūras iezīme, kas liecina par tās centieniem un būtību. Islama arhitektūru nereti iztēlojas kā neskaitāmus kupolus un augstus minaretus un dominējošās krāsas- tirkīza, zaļā un zelta. Tomēr agrīnā islāma arhitektūra bija diezgan atšķirīga, jo to ietekmēja iekaroto zemju lokālās iezīmes.
Islāms mantoja gan Bizantijas pasaules, gan Irānas pilsētbūvniecības sasniegumus. Tādējādi islāma tradīcijas ietvaros pilsētas plānoja jau no agrīniem pirmsākumiem un bez mošeju ēkām pastāvēja vēl aizsargvalnis, citadele, pirtis un līdz ar to arī ūdensapgādes sistēma, tirgus laukumi un karavānu apmešanās vietas, kurās tirgotāji varēja uzturēties un glabāt savu preci. Līdz ar žēlastības dāvanu došanas tradīcijas nostiprināšanos pēc Bizantijas- Irānas parauga sāka celt slimnīcas, patversmes garīgi slimajiem un bāreņu namus. Tas viss nodrošināja plašas iespējas jaunievedumiem arhitektūrā.
Islāma stils
Viens no elementiem, kas padara islāma celtnes tik atpazīstamas ir gleznu un skulptūru trūkums, stilizēto ziedu vai kaligrāfiski greznojumi. Vēl viena islama arhitektūrai raksturīga iezīme ir kupoli- nereti nedaudz saplacināti, sekojot bizantiešu paraugam, vai arī dažos reģionos rievoti. Durvis un arī tie daži logi, kas sastopami celtnēs parasti ir interesantas formas. Gan sabiedriskās, gan privātās ēkas ir vairāk vērstas uz iekšieni, tām ir augstas aizsargsienas; visiem logiem ir lieli slēģi, lai, ievērojot noteikumus, nošķirtu sievietes vai lai pasargātu mājas iemītniekus no nemierīgās pasaules. Vairāk iecienīts ir senais, klasiskais ēku plānojums apkārt iekšējam pagalmam, ko izdaiļoja ar ūdeni un ziediem.
…
