Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,44 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,55
Pirkt
Identifikators:534828
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2004.g. - 2004.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    1
2.  Īpašums (vispārīgs raksturojums)    3
3.  Īpašuma iegūšana ar piegūšanu    4
4.  Īpašuma iegūšana ar pieaugumu    7
5.  Īpašuma iegūšana ar nodošanu    10
6.  Īpašuma iegūšana ar ieilgumu    11
7.  Kopīpašums    12
8.  Īpašuma tiesību aizsardzības problēmas    13
9.  Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā (koroborācija)    15
10.  Secinājumi    16
11.  Izmantotās literatūras saraksts    17
Darba fragmentsAizvērt

ĪPAŠUMS (vismspārīgs raksturojums)

Īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma tiesību .
Par īpašuma priekšmetu var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts no vispārējās apgrozības.
Senajā Romā īpašums, kas bija iegūts atbilstoši visiem tā laika noteikumiem, tika saukts par kviritu īpašumu, kas galvenokārt bija zemes īpašums. Vēlākajos gadsimtos kad no prētoru ediktiem bija izveidojušās prētora tiesības, īpašumtiesības attiecināja arī uz kustamu mantu. Līdzās kviritiskajām īpašumtiesībām izveidojās bonitārais īpašums. Tas izveidojās saskarē ar svešzemniekiem, kas ieradās Romā lielākoties kā tirgotāji.
Kad nebija iespējams izpildīt visas lietas iegūšanas akta prasības, lietas pircējs vai pārdevējs lūdza prētoram atļauju iegūt lietu bez formalitātēm. Noskaidrojis lietas apstākļus, prētors atļāva lietu iegūt vienkārši ar nodošanu. Tādā veidā iegūto īpašumu sauca par bonitāro īpašumu. Iegūtā lieta iegāja kā sastāvdaļa ieguvēja īpašumā – bona. Lietas ieguvējs pēc stingrajiem seno civiltiesību noteikumiem formāli nebija īpašnieks, taču faktiski viņš tāds bija.
Var secināt, ka romiešu privātīpašums veidojās pa diviem paralēliem attīstības ceļiem: 1) pa seno, kviritu tiesību ceļu un 2) prētora darbības ceļu. Jurists Gajs to skaidri pateicis: „ Romas pilsoņiem ir divejāds īpašums – bonitārais, vai kvaristiskais īpašums.” Justiniāna likums noteica, turpmāk nedrīkst vairs pastāvēt tāda atšķirība starp īpašumiem un īpašniekiem.
Senajā Romā īpašumā varēja iegūt dzīvniekus, putnus, zivis. Tiklīdz kāds šīs dzīvās būtnes noķer, tās kļūst par viņa īpašumu.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,36 €
Materiālu komplekts Nr. 1193482
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Īpašuma iegūšanas vispārīgs raksturojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/534828

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties