3.3. Apslēpta manta
Par apslēptu mantu saskaņā ar Civillikuma 952. pantu tiek uzskatītas visas zemē ieraktas, iemūrētas vai kā citādi noslēptas vērtīgas lietas, kuru īpašnieks notecējušā laika ilguma dēļ vairs nav uzzināms. Apslēpta manta, kas atrasta uz savas paša vai uz bezīpašnieka zemes, kļūst par atradēja īpašumu. Tā kā saskaņā ar likumu nepastāv bezīpašnieka zemes un saskaņā ar Civillikuma 953. pantu aizliegts meklēt apslēptu mantu uz svešas zemes, tad apslēpta manta var kļūt par īpašumu tikai uz savas zemes (reformas gaitā piešķirtas, zemes, uz kuru atjaunotas tiesības, vai nopirktas). Līdz ar to šis īpašuma iegūšanas veids vairs nav tik populārs, kā pagājušā gadsimta beigās, kad zemi atguvušie vai savā īpašumā pārņēmušie atrada karu, izsūtīšanas un piespiedu emigrācijas rezultātā noslēptās vērtīgās lietas, kas bija noglabātas briesmu gadījumiem un nebaltām dienām. Iespējams, no zemes īpašnieka puses apstrīdams ir arī Civillikuma punkts par nejauši atrastu apslēptu mantu. Šajā gadījumā atradējs iegūst pusi, un pusi – zemes īpašnieks, bet jāpierāda fakts, ka atrašana bijusi nejauša.
SECINĀJUMI
1. Īpašuma tiesības ir vienas no svarīgs cilvēka pamattiesību elements un tās normatīvajos dokumentos ir nostiprinātas kā neierobežotas.
2. Piegūšana ir viens no vienkāršākajiem un vieglāk uztveramajiem īpašuma iegūšanas veidiem, tomēr Latvijā to reglamentē daudzi normatīvie akti.
3. Bezīpašnieka lietu iegūšanu īpašumā ierobežo vairāki Civillikuma panti, kā arī citi likumi. Visas nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.
4. Lai arī piegūšana šobrīd nav izplatītākais un nozīmīgākais īpašuma iegūšanas veids, Latvijā tas ir bieži sastopams.
5. Izplatītākie piegūšanas veidi – medības un zveja.
6. Diemžēl, sakarā ar sarežģīto un nestabilo ekonomisko situāciju ievērojama ir atmestu lietu piegūšana.
…
