Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:806827
 
Vērtējums:
Publicēts: 30.09.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vēdertīfs un paratīfi    4
1.2.  Epidemioloģija    4
1.3.  Vēdertīfa prognoze    5
1.4.  Paratīfa īpatnības    6
2.  Dizentērija    7
2.1.  Etioloģija    7
  Secinājumi    9
  Izmantojamā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Epidemioloģija.

Vēdertīfa nūjiņa ir kosmopolītiski izplatīta pa visu zemeslodi, tomēr biežāk tā ir sastopama siltajās klimatiskajās joslās. Arī ziemeļos sliktos sanitāros apstākļos nereti ir sastopami saslimšanas gadījumi. Parastajos apstākļos vēdertīfa infekcijas avots un vīrusa rezervuārs ir slimais cilvēks vai veselais baktēriju nēsātājs, kas izdala Bact. Typhi galvenokārt ar izkārnījumiem un arī urīnu. Dzīvnieki ar tīfu neslimo, un tādēļ ilgi nevarēja atrast eksperimenta modeli.
Kā jau minēts tīfa nūjiņa izdalās no infekcijas avota ar izkārnījumiem, urīnu, retāk ar krēpēm, siekalām, sviedriem un mātes pienu. Slimais cilvēks var būt sevišķi bīstams infekcijas avots pēdējās inkubācijas dienās, slimības un visas rekonvalescences perioda laikā. Visvairāk baktēriju izdalās slimības laikā, bet epidemioloģiskā ziņā slimnieks tad nav sevišķi bīstams, jo parasti atrodas slimnīcā (sevišķi smagos gadījumos) un baktērijas neizplata; toties daudz bīstamāki ir slimnieki, kuri pārcieš slimību vieglā, abortīvā vai ambulatorā formā, kas ir grūti diagnosticējama, un tādēļ šie slimnieki bieži vien staigā apkārt vai ārstējas mājās, izdala tīfa nūjiņas lielā daudzumā, inficē savas rokas, veļu, produktus utt. un līdz ar to izplata arī infekciju. Sevišķi bīstami ir baktēriju nēsātāji – rekonvalescenti, jo apmēram 10 – 20% no visiem, kas slimojuši ar tīfu un paratīfu, pēc tam ilgāku laiku izdala baktērijas. Ja tādi cilvēki dzīvo sliktos apstākļos, var rasties atsevišķi tīfa perēkļi.
Parasti (80 – 90%) pirmajās nedēļās pēc temperatūras normalizēšanās arī baktēriju izdalīšanās ieilgst līdz 3 mēnešiem pēc saslimšanas, to sauc par akūtu, ja ilgāk – par hronisku baktēriju nēsātāju. Par hroniskiem baktēriju nēsātājiem visbiežāk kļūst cilvēki, kas sirgst ar žultspūšļa, žults vadu vai urīnizvadīšanās ceļu iekaisumu.
Epidemioloģiskā ziņā visbīstamākie ir tie baktēriju nēsātāji, kuriem ir sakars ar pārtikas produktiem (pavāri, pārdevēji, noliktavu pārziņi, personas, kas strādā bērnu kolektīvos, slimnīcās utt.). vēl varētu minēt tranzistoros baktēriju nēsātājus, kuriem epidemioloģiskā ziņā nav sevišķas nozīmes, jo nēsāšanas ilgst tikai dažas dienas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties