Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,28 (14%)
Cena ar atlaidi*:
1,71
Pirkt
Identifikators:416986
Vērtējums:
Publicēts: 30.06.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Improvizācija kā tāda radās sen – iespējams, vienā un tajā pašā mirklī, kad cilvēks. Kas improvizāciju īsti radīja, nav zināms, bet ir cilvēki, kurus uzskatam par improvizācijas teātra vai improvizācijas spēļu pamatlicējiem.
Cilvēks apjauta, ka viņam ir radošas spējas savienot kopā atšķirīgas lietas gan prātā, gan lietu pasaulē. Un viņš mēģināja, proti, improvizēja. Viņam izdevās. Jo improvizācija palīdzēja izturēties dažādās situācijās un radīt dažādas lietas.
Improvizācijas teātri vairāk iepazīstam no 15. gs., Itālijas, kad – ceļojoša profesionālu aktieru grupa “Comedia dell’arte” – rādīja improvizētus skečus. Un 19. gs. klajā nāca lieli teātra un improvizācijas teorētiķi kā Konstantīns Staņislavskis un Žaks Kopo.
Vēlāk mācību procesā improvizācijas teātra spēles pamatus 20.gs. 40. un 50.gados liek Viola Spolina un Kīts Džonstons (teātra sporta tēvs). Drīz vien jaunais Improvizācijas teātris kļuva jau par atsevišķu formu, kur priekšnesumu rada uz “līdzenas vietas”, savā spēlē vadoties no skatītāju ierosinājumiem. Tas nozīmē, ka viss ko var redzēt improvizācijas izrādē, ne reizi nav redzēts, rodas turpat un nekad neatkārtosies. [5]
Improvizācijas teātris ir teātra forma, kurā aktieri veido izrādi bez iepriekš sagatavota scenārija. Izrāde top, aktieriem sadarbojoties ar publiku. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Improvizācijas teātris kā sociālo prasmju veicinātājs”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/416986

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties