Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • I.Kanta ētiskās idejas un viņa ticība absolūtajai indivīda brīvībai

     

    Referāts3 Filosofija

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,11 (11%)
Cena ar atlaidi*:
0,88
Pirkt
Identifikators:719193
Vērtējums:
Publicēts: 10.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Jēdziens brīvība – tas ir tīrais prāta jēdziens, tam nevar atbilst neviens piemērs no iespējamās pieredzes, tātad tas nesastādina mums iespējamu teorētisku izziņu un tam nav konstitutīva nozīme, bet tikai kā regulārs princips, kā negatīvs spekulatīvā prāta princips. Praktiskajā prāta pielietojumā tas pierāda savu realitāti ar praktisko pamatlikmju palīdzību, kas ar likumiem pierāda tīrā prāta iemeslu, neskatoties uz visiem patvaļas noteikšanas empīriskiem nosacījumiem un tīrās vaļas esamību mūsos, kuros ņem savu sākumu tikumīgi jēdzieni un likumi.
Uz šī brīvības pozitīvā jēdziena pamatojas praktiskie likumi, kas saucas par morāliem, kas attiecībā uz mums, kuru patvaļa ir pakļauta jutekliskai iedarbībai un tāpēc pats pa sevi neatbilst tīrai vaļai, bet bieži ir pret to, imperatīvu jēdziens (pavēles vai aizliegumi), un pie tam kategoriskie imperatīvi, ar ko viņi arī atšķiras no tehniskiem, kas pavēl vienmēr tikai nosacīti; sakarā ar kategoriskiem imperatīviem, tās vai citas rīcības ir atļautas vai nav atļautas, tās morāli ir iespējamas vai nav iespējamas, t.i. – obligātas; tālāk, rīcībām no šī izriet parāda sajūta, tā ievērošana vai neievērošana ir saistīta ar īpaša veida baudu vai otrādi (līdzīgi morālām jūtām), ar šo baudu vai nebaudu mēs praktiskajos prāta likumos nerēķinamies, tā kā tas skar nevis praktisko likumu pamatu, bet tikai subjektīvu iedarbību dvēselē mūsu patvaļas noteikšanā ar tā palīdzību un var atšķirties dažādiem subjektiem.

Kants šo brīvību neuztvēra kā anarhijas bezlikumu brīvību, bet gan kā katra cilvēka paša nosacītas “valdības” brīvību, brīvību apzināti paklausīt universa likumiem, ko atklāj saprāts. Viņš uzskatīja, ka katra indivīda labklājība jāuztver kā beigas pašas par sevi un ka pasaule ir ceļā uz ideālu sabiedrību, kurā saprāts “saistītu visus likumizdevējus tādā veidā, ka tie izdotu tādus likumus, ka tie tikpat labi būtu varējuši rasties no visas cilvēces vienotās gribas, un ka tie attiektos pret katru lietu, cikvien tālu tie vēlētos būt pilsoņi, par pamatu ņemot to, vai viņi ir pakļāvušies šai gribai”.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,39 €
Materiālu komplekts Nr. 1113891
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „I.Kanta ētiskās idejas un viņa ticība absolūtajai indivīda brīvībai”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/719193

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties