Igaunijas Republikas konstitucionālā iekārta

Valsts varu realizē: parlaments (jāatzīmē, ka Igaunijā ir vienpalātas parlaments) jeb valsts sapulce (Riikigou), Republikas prezidents, Republikas valdība, Valsts kontrole, tieslietu kanclers, tiesa, tautas nobalsošana. Parlaments tiek ievēlēts marta pirmajā svētdienā, pilnvaras stājas spēkā līdz ar vēlēšanu rezultātu paziņošanu. Pirmo sēdi sasauc Republikas prezidents 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātiem. Prezidents nevar ieņemt valsts amatu, nevar būt valdībā. Apstiprina amatā premjerministru, pieņem valsts budžetu un kontrolē ā izpildi, nosaka valsts apbalvojumus, izsaka neuzticību premjerministram, ministram, izsludina ārkārtējo stāvokli, ratificē starptautiskos līgumus. Republikas prezidents ievēlē, pēc viņa priekšlikuma apstiprina: valsts tiesas priekšsēdētāju, Igaunijas bankas priekšsēdētāju, Valsts kontrolieri, tieslietu kancleru, aizsardzības spēku komandieri, nosaka kara stāvokli, izsludina mobilizāciju un demobilizāciju, apstiprina uz 7 gadiem Bankas padomes locekļus. Pēc valsts tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Valsts tiesas locekļus, pēc valdības priekšlikuma pieņem likumu par valsts aizņēmumiem. Nosaka militārās un diplomātiskā pakāpes, pieņem paziņojumus, deklarācijas, aicinājumus.
Prezidenta pilnvaras beidzas:
o Atkāpjoties no amata,
o Stājoties spēkā notiesājošam spriedumam,
o Stājoties pie amata pienākumu pildīšanas jaunajam prezidentam,
o Ar valsts tiesas lēmumu par to, ka nav spējīgs pildīt pienākumus.
Starplaikā var izdot dekrētus ar likuma spēku, kurus līdzparaksta spīķeris un premjerministrs, valsts sapulce to 14 dienu laikā apstiprina vai nu noraida.

…