Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,02
Pirkt
Identifikators:934751
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Konstitucionālie likumi    4
1.1.  Konstitucionālo likumu klasifikācijas pazīmes    4
1.2.  Vācijas pamatlikuma raksturojums, pēc konstitūciju klasifikācijas pazīmēm    4
2.  Vēlēšanu tiesību pamatvērtības, galvenie vēlēšanu principi    5
3.  Konstitucionālās attiecības starp valsts galvu un parlamentu Krievijā un citās valstīs    6
4.  Amerikas Savienoto Valstu un Francijas konstitūcijas un senāti    8
4.1.  ASV un Francijas konstitūciju salīdzinājums    8
4.2.  Senāta izveides kārtība ASV un Francijā    8
5.  Valsts pārvaldes forma Lielbritānijā    9
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Konstitucionālie likumi, jeb konstitūcijas, var tikt klasificēti pēc šādam pazīmēm:
Spēks laikā – cik ilgu laika periodu konstitūcija būs spēkā. Izšķir pastāvīgas, pagaidu un izņēmuma konstitūcijas.
Spēks telpā – kādā valsts teritorijas daļā konstitūcijai ir likumiska spēks, visā valsts teritorijā, vai arī tikai kādu federācijas subjektu teritorijā.
Konstitūcijas forma. Pēc šī konstitūciju klasifikācijas veida izšķir divu veidu konstitūcijas – kodificētas un nekodificētas. Kodificēta konstitūcija sastāv no viena uzvedības normu, valsts pārvaldes principu un galveno tiesību apkopojuma, kas kodificēts vienā atsevišķā tiesību aktā. Nekodificētas konstitūcijās var ietilpt, piemēram, uz tiesiskiem precedentiem balstītas nerakstītas tiesību normas, šādas konstitūcijas sastāv no vairākiem atsevišķiem tiesību aktiem.
Grozījumu izdarīšanas kārtība – cik vienkārša un reāla ir iespēja veikt grozījumus konstitūcijā. Pēc šī iedalījuma izšķir stingras un mīkstas konstitūcijas.
Valsts pārvaldes forma – izšķir monarhistiskas un republikāniskas konstitūcijas.
Valstī valdošais režīms – izšķir totalitāras, autoritāras un demokrātiskas konstitūcijas.
1. 2. Vācijas pamatlikuma raksturojums, pēc konstitūciju klasifikācijas pazīmēm
Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikums ir pastāvīgā konstitūcija, kuras pamatā ir 1949. gada Vācijas pamatlikums. Izmaiņas konstitūcijā var tikt veiktas tikai ar speciālu likumu palīdzību, kuri stājas spēkā tikai tad, ja par tiem balso vismaz 2/3 abu parlamenta palātu (Bundestāga un Bundesrātes) deputātu. Kopš 1949. gada tādā veidā Vācijas konstitūcijā ir veikti apmēram 40 grozījumi, tomēr tie nav būtiski mainījuši konstitūcijas pamatprincipus. Tādējādi Vācijas konstitūcija uzskatāma par mīkstu konstitūciju, jo izmaiņas ir salīdzinoši vienkārši veicamas. Vācijas konstitūcija ir kopīga visiem republikas federatīvajiem subjektiem. Un tā ir kodificēts tiesību normu krājums.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,39 €
Materiālu komplekts Nr. 1173775
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ārvalstu konstitucionālās tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/934751

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties