Iedzīvotāju labklājības izmaiņu ietekme uz produktu tirgu Latvijā un Igaunijā

Termins labklājība aptver visus dzīves aspektus, ar to saprotot gan materiālu labklājību, gan dažāda veida labsajūtu, kas viss kopā tiek izmērīts dzīves kvalitātē un ietekmē cilvēka dzīvi. Šo labklājības līmeni veido vairāki komponenti un ietekmē dažādi faktori. Kā savā darbā “Iedzīvotāju dzīves kvalitāte Latvijā. Materiālais aspekts.” norāda Natālija Safronova, pilnvērtīga dzīve ir sens jautājums filozofijā, sociālajā domā un katra cilvēka personiskajā dzīvē. Šīm jautājumam piemīt liela iekšēja spriedze, jo tas tiecas apvienot vienā skatījumā vairākus dzīves aspektus un dimensijas (Tisenkopfs 2006: 7). Dzīves kvalitāte ir daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo indivīda, sociālo grupu un sabiedrības vispārējo labklājības līmeni, tas veidojas no daudzām komponentēm, kas objektīvi ietekmē cilvēku dzīvi un subjektīvi izpaužas kā apmierinātības līmenis ar dzīvi (Stepčenko 2006: 144). Iedzīvotāju labklājība un cilvēka tiesības uz viņam atbilstošu dzīves līmeni ir cilvēka pamattiesība, kas izriet arī no Latvijas Republikas Satversmes 109.panta. Valstī esošais iedzīvotāju labklājības līmeņa rādītājs labi atspoguļo valsts ekonomiku un šo rādītāju izmaiņas atstāj iespaidu ne tikai uz paša cilvēka personisko dzīvi, bet arī valsts dzīvi kopumā, ietekmējot tirgus- produktu, nekustamo īpašumu tirgu utt. Samazinoties iedzīvotāju labklājības līmenim krītas iedzīvotāju pirktspēja, kas veicina negatīvas izmaiņas produktu tirgū, attiecīgi daži produkti vairs netiek piegādāti vai ražoti, bet esošo produktu cenas- ja pirktspēja ir augsta turpina pieaugt. It sevišķi iedzīvotāju labklājības līmeni un produktu tirgu Latvijā un Igaunijā ietekmēja COVID-19 krīze, kad apstājās liela daļa uzņēmējdarbības, kura joprojām 2021.gadā turpina atkopties.