Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:287019
 
Vērtējums:
Publicēts: 13.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Pirmās liecības par hetiem sniedza Bībele, pēc kuras ziņām heti veidoja augsti organizētu sabiedrību ar caru priekšgalā. No citām sabiedrībām tā atšķīrās ar savu kareivīgumu, attīstītu kā iekšējo, tā arī ārējo tirdzniecību un ciešiem kontaktiem ar kaimiņciltīm un tautām. Šīs fragmentārās ziņas par hetiem sāka papildināt ēģiptieši, asīrieši un citas tautas, jo heti ar tām karoja. Savukārt grieķi un romieši viņus nepazina.
Heti ir indoeiropieši, kas ap 2000. gadu p.m.ē. apmetās mūsdienu Anatolijas teritorijā (Turcijā) un nodibināja vairākas pilsētas, kas nepārtraukti karoja savā starpā. Hetus apvienoja valdnieks Tabarna un nodibināja Seno valsti. Sākumā šī valsts nebija liela un spēcīga. Tā robežojās ar trīs jūrām – Melno, Marmora un Vidusjūru. Tur bija daudz kalnu un aizu, kas īstenībā traucēja valsts apvienošanos. Tajā nebija irigācijas sistēmas, nebija daudz upju, nebija labas apstrādājamās zeme, tāpēc audzēja lopus. Toties hetu bagātība bija kalni, no kuriem ieguva rūdu, metālus un akmeņus, ko pārdeva citām tautām. Tiek uzskatīts arī, ka heti bijuši pirmie, kas apguvuši dzelzs tehnoloģiju, līdz ar to aizsākot dzelzs laikmetu. Kā domā vairums vēsturnieku, tieši heti bijuši pirmie, kas sākuši izgatavot dzelzs darbarīkus un ieročus. Tieši lielā mērā pateicoties šai tehnoloģijai, hetiem izdevās veiksmīgi pakļaut sev plašas teritorijas. Taču dzelzs tehnoloģiju no hetiem drīz pārņēma arī Asīrija un tāpat izmantoja to kaimiņu tautu iekarošanai un apspiešanai. Ēģipte dzelzs tehnoloģiju pārņēma ap 1200. g. p.m.ē. un tikai ap 1000. g. p.m.ē. dzelzs laikmets strauji izplatījās visā Egejā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties