Gliemji
Tie ir daudzveidīga, bieživien krāšņa ekosistēmas sastāvdaļa.
Taču tie var būt netikai skaisti, bet arī postoši radījumi, jo daudzi gliemeži no savvaļas ir pārgājuši uz cilvēku dārziem, kultūraugiem. Cilvēku dārzus posta gan mums vairāk pazīstamie gliemeži ar čaulu, gan kailgliemeži. Ar šiem postījumiem sastopamies ne tikai savos dārzos, gliemeži ēd arī sēnes, meža ogas u.c.
Protams, ir arī gliemji, kas dzīvo ūdenī (jūrā, saldūdeņos). Gliemji vispār ir ūdeni mīloši, jo arī sauszemes gliemji uzturas, dzīvo ēnainās, mitrās vietās. Latvijā vien ir sastopama 131 gliemju suga, pasaulē- 130’000 sugas.
Latvijā drošivien ikvienam pazīstami ir vīngliemeži, bet vai nojautāt, ka kopumā to ir 12 sugu?! Latvijas lielākas sauszemes vīngliemezis ir parka vīngliemezis. Tā čaulas diametrs var sasniegt pat 5 cm! Domājams, ka šie gliemeži Latvijā ievesti jau viduslaikos. Šobrīd to te ir tik daudz, ka tos vāc un eksportē uz vairākām Eiropas zemēm, jo daudzviet tā ir iecienīta delikatese. Taču laikam tomēt visslielākais cilvēku dārzu kaitēklis ir Raibais vīngliemezis. Šos vīngliemežus var sastapt katrā dārzā.
Gliemju uzbūve
Gliemju ķermenis ir mīksts. Daudzu sugu īpatņiem ķermeni klāj čaula. To ķermenis ir posmos nesadalīts.
Gliemjuķermenis sastāv tikai no trīs nodalījumiem: galvas, vidukļa un kājas. Tieši mantijai (gliemja vidukļa pamatnes apņemošajai segai) pateicoties daudzām gliemju sugām ir čaula, jo mantija izdala vielu, no kā veidojas čaula.
…
