Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,67 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,82
Pirkt
Identifikators:852041
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    5
  Ievads    5
1.  Ģeotermālā enerģija    6
1.1.  Ģeotermālās enerģijas vēsture    6
1.2.  Ģeotermālās enerģijas pieejamās tehnoloģijas    7
1.3.  Zemes novērtējums pirms siltumsūkņa ierīkošanas    9
2.  Siltuma sūkņa darbības pamatprincips    10
3.  Siltumsūkņu veidi    13
3.1.  Ūdens-ūdens siltumsūknis    13
3.2.  Upes-ezera ūdens siltumsūknis    14
3.3.  Gaiss-ūdens siltumsūknis    15
4.  Faktori, kas ietekmē siltuma sūkņu darbību un efektivitāti    17
5.  Ģeotermālie resursi Latvijā    19
5.1.  Ģeotermālā enerģija Latvijā    20
5.2.  Siltumsūknis Latvijas klimatam    21
6.  Siltuma sūkņa izmantošanas ekoloģiskais aspekts    25
7.  Ģeotermālā enerģija pasaulē    27
  Secinājumi    27
Darba fragmentsAizvērt

Pēc Pasaules Ģeotermālās enerģijas kongresa (WGC) datiem 2010. gadā pasaulē uzstādītā jauda ģeotermālās enerģijas izmantošanai, salīdzinot ar 2005. gada datiem, bija pieaugusi par 72% (kopējais enerģijas patēriņš pieaudzis par 55%). Zemes siltumsūkņu saražotās siltumenerģijas izmantošanas pieaugums 2010. gadā bija 2,29 reizes, salīdzinot ar 2005. gada apjomu. Uzstādītā jauda pieaugusi 2,15 reizes. Lielākā daļa - 63% no pasaulē uzstādītās zemes siltumsūkņu kopējās jaudas ir uzstādīti Ķīnā, ASV, Zviedrijā, Turcijā un Japānā. Pēc uzstādītās jaudas pret iedzīvotāju skaitu līderes ir Īslande, Zviedrija, Norvēģija, Somija un Šveice. Lielākais ģeotermālās enerģijas izmantošanai uzstādītās jaudas pieaugums no 2005. līdz 2010. gadam bija Lielbritānijā, Nīderlandē, Korejā, Īrijā un Argentīnā, visi šie pieaugumi (izņemot Argentīnā) ir pateicoties uzstādītajiem zemes siltumsūkņiem. Lielākie pašvaldību siltumtīkli, kas izmanto ģeotermālo enerģiju siltumenerģijas ražošanai, ir Īslandē, Francijā, Ķīnā un Turcijā. Minētajās valstīs izplatīta ir arī individuāla ēku apsilde, izmantojot siltumsūkņus. Pašreizējais ģeotermālās enerģijas izmantojums ir tikai maza daļa no izpētītā potenciāla. Turpmākā ģeotermālās enerģijas izmantošanas attīstība ir atkarīga no tās ekonomiskās un politiskās konkurētspējas dažādu valstu enerģijas tirgos.[17]

SECINĀJUMI
1. Izmantojot siltumsūkni, atmosfērā netiek emitēta siltumnīcas efektu izraisoša gāze CO2 un kaitīgās vielas (piemēram, smalkās daļiņas PM10, PM2.5, slāpekļa oksīdi), kas atrodas kurināmā sadedzināšanas procesu izplūdes gāzēs.
2. Zemes dziļurbuma priekšrocība ir tā praktiskā neatkarība no ikdienas meteoroloģisko apstākļu ietekmes, jo zemes slānim piemīt liela siltuma ietilpība saules un ģeotermālās enerģijas uzkrāšanai, kas tiek izmantota pēc vajadzības aukstuma periodā.
3. Viens no būtiskākajiem vides aspektiem siltumsūkņu darbības kopējās efektivitātes novērtēšanai ir elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficients attiecīgajā valstī vai reģionā. Tieši šis aspekts rada zināmu pretrunu, pielīdzinot siltumsūkņus atjaunojamās enerģijas avotiem, jo tikai pati zemes siltuma enerģija ir atjaunojama.
4. Mūsdienās visvairāk ģeotermālo enerģiju izmanto seismiski aktīvos rajonos, piemēram, Islandē un Jaunzēlandē. Aptuveni 20 valstis izmanto ģeotermālo enerģiju apsildīšanai un elektrības ražošanai.


Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,88 €
Materiālu komplekts Nr. 1353635
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ģeotermālā enerģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/852041

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties