Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,99
Ietaupījums:
1,52 (19%)
Cena ar atlaidi*:
6,47
Pirkt
Identifikators:829433
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  IEDZIMTĪBAS MATERIĀLS UN TĀ PĀRVEIDOŠANA    6
2.  ĢENĒTISKI MODIFICĒTU ORGANISMU PRIEKŠROCĪBAS    8
2.1.  Tolerance pret herbicīdiem    8
2.2.  Rezistence pret kukaiņiem    8
2.3.  Rezistence pret vīrusiem    9
3.  ĢENĒTISKI MODIFICĒTI KŪLTŪRAUGI    10
3.1.  Pirmās paaudzes ĢM kultūraugi    10
3.2.  Otrās paaudzes ĢM kultūraugi    11
4.  ĢENĒTISKI MODIFICĒTI MIKROORGANISMI    14
5.  ĢENĒTISKI MODIFICĒTI DZĪVNIEKI    20
6.  EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJĀ ATĻAUTIE ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE ORGANISMI    22
7.  IESPĒJAMIE RISKI CILVĒKU VESELĪBAI UN VIDEI    23
7.1.  Iespējamie ģenētiski modificētās pārtikas izraisītie riski    24
7.2.  Iespējamie ģenētiski modificēto dzīvnieku izraisītie riski    26
8.  ĢMO MARĶĒŠANAS PRASĪBAS    29
8.1.  Dzīvnieku barības marķēšanas prasības    30
8.2.  Kura ĢM pārtika nav jāmarķē?    31
9.  ĢMO RISKA NOVĒRTĒŠANAS SISTĒMA EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJĀ    35
10.  NORMATĪVIE AKTI ĢMO JOMĀ    41
10.1.  Tiesiskais regulējums Latvijā    41
  PĒTĪJUMA DAĻA    43
  Izmantoto informācijas avotu saraksts    54
  Secinājumi    56
  Anotācija    57
  Аннотация    59
  Pielikums    61
Darba fragmentsAizvērt

7.IESPĒJAMIE RISKI CILVĒKU VESELĪBAI UN VIDEI
Pirmkārt, analizējot ĢMO riskus, jāapzinās, ka ĢMO iespējamais riska lielums ir proporcionāls iespējamajam ĢMO kaitējumam, ko tas spētu nodarīt zināmos apstākļos, pareizinātam ar varbūtību, ka dotais ĢMO tik tiešām nokļūs minētajos apstākļos. Skaidrs, ka neviens no šiem abiem riska komponentiem nepakļaujas tīri zinātniskai analīzei. Ko uzskatīt par kaitējumu vai briesmām, lielā mērā nosaka nevis objektīva zinātniska analīze, bet sabiedrības vērtību kritēriji. Tā piemēram, pārtikā izmantojama ģenētiski modificēta auga genomā insertēts gēns no cūkas genoma uztverams kā kaitējums no musulmaņu un jūdu viedokļa neatkarīgi no zinātniskas analīzes par iegūtā ĢMO objektīvo kaitīgumu vai nekaitīgumu veselībai. Tāpat, no dažādiem viedokļiem var aplūkot ģenētiski modificēta kultūrauga iespēju nokļūt savvaļā, vai nodot savus transgēnus (no citas sugas organisma ar ģenētiskās inženierijas metodēm ievadītos gēnus), krustojoties ar taksonomiski tuvu radniecīgām nezālēm un/vai savvaļas augiem. No racionālistiskām pozīcijām šāda iespēja nav uzskatāma par bīstamu tad, ja savvaļā nonākušais modificētais organisms būtiski neietekmē nevienas sugas dinamiku, līdz ar to neizjaucot dabisko ekoloģisko līdzsvaru. Taču, atbilstoši citiem, radikālāk “zaļiem” vērtību kritērijiem, transgēnu nonākšanu vidē pašu par sevi var uzskatīt par ļaunumu – kā vides ģenētisko piesārņojumu, pat neatkarīgi no transgēnā organisma ietekmes uz ekosistēmu. Zinātniski novērtēt otru riska komponentu – varbūtību, ka ĢMO tiešām nonāks tādos apstākļos, kuros tā kaitīgā iedarbība varētu izpausties – ir tikpat sarežģīti, jo šī varbūtība ir atkarīga no daudziem grūti analizējamiem faktoriem, sākot no sabiedrībā vispārpieņemtās lauksaimniecības prakses un beidzot ar ēnu ekonomikas īpatsvaru un sabiedrības nostāju normatīvo aktu ievērošanā. Kā piemēru var minēt 2001. gadā konstatēto skandalozo faktu, ka, neskatoties uz Meksikas valdības moratoriju, meksikāņu fermeri kultivē ĢM kukurūzu reģionos, kuri tiek uzskatīti par kukurūzas izcelšanās un ģenētiskās daudzveidības centru. Otrkārt, parasti ir grūti teorētiski paredzēt, kādas būs sekundārās, ģenētisko modifikāciju kompensējošās izmaiņas organisma fenotipā (tā uzbūvē un funkcijās), kuras izsauks tā vai cita ģenētiskā modifikācija. Šie sekundārie efekti var ietvert pastiprinātu toksisku vai farmakoloģiski aktīvu produktu sintēzi modificētajā organismā, normālos apstākļos funkcionējošu gēnu atslēgšanos , un visdažādākās izmaiņas metabolisko ceļu aktivitātēs. Līdz ar to, pārtikai paredzētajiem ĢMO nepieciešama plaša to ķīmiskā sastāva analīze, lai noteiktu, cik lielā mērā tie atšķiras no līdzīgiem ģenētiski nemodificētiem organismiem. Savukārt, riska novērtējumā jākoncentrējas uz konstatētajām atšķirībām. Lai atklātu iepriekš neparedzētas un potenciāli bīstamas izmaiņas ĢMO metabolismā, var lietot transkriptomikas, proteomikas un metabolomikas metodes, kuras ļauj kontrolēt vienlaikus daudzu simtu gēnu ekspresijas līmeņus, attiecīgo proteīnu daudzumus un metabolītu koncentrācijas. Tomēr, jebkurā gadījumā saglabājas risks, ka jauniegūtā ĢMO netiek konstatēts kāds minors toksisks vai alergēns komponents. Bez tam, pārtikas toksikoloģijā nepietiekami ir izstrādātas metodes, ar ko novērtēt dažādu barības komponentu kompleksu mijiedarbību un to (kā arī alergēnu un varbūtēju toksisku aģentu) vienlaicīgu nelielu izmaiņu rezultējošos efektus, kuri var savstarpēji pastiprināties – tā ir neatrisināta problēma, kas tieši saistīta ar ĢMO pārtikas drošību.
Treškārt, ir grūti viennozīmīgi atklāt un pierādīt nevēlamos ĢM pārtikas efektus, ja tie ir nelieli, samērā reti un sakrīt ar veselības traucējumiem, ko bieži novēro lietojot nekvalitatīvu tradicionālo pārtiku – piemēram, ja tie ir atsevišķi vieglas caurejas gadījumi. Tāpat nepateicīgi no analītiskā viedokļa ir ilglaicīgie, kumulatīvie efekti, kas izpaužas tikai pēc daudzu mēnešu vai gadu ĢM pārtikas lietošanas. Tā kā pasaules pieredze ĢM pārtika lietošanā sniedzas tikai dažu gadu garumā, pagaidām nav iespējams sniegt zinātniski pamatotu atbildi par šāda veida bīstamību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,10 €
Materiālu komplekts Nr. 1241472
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ģenētiski modificētas pārtikas izplatība veikalos un iedzīvotāju attieksme pret tās lietošanu un audzēšanu Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/829433

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties