Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:707845
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Kas ir gēnu inženierija?    4
  Gēnu inženierijas vēsture    5
  Ģenētiski modificētas pārtikas izmantošana    6
  Ģenētiski modificētas pārtikas un pārtikas piedevu ietekme uz cilvēka veselību un vidi    7
  Ģenētiski modificēta pārtika Latvijā    9
  Gēnu tehnoloģijas pielietojums – plusi un mīnusi    9
  Galvenie riski veselībai    10
  Kā notiek ģenētiskā modifikācija ?    11
  Interesanti fakti par ģenētisko modifikāciju    11
  Kas ir pārtikas piedevas ?    12
  Pārtikas piedevu ietekme uz veselību    12
  Kaitīgās e-piedevas    13
  Nobeigums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Attīstoties ražošanai, palielinās arī uzņēmēju iespējas uzlabot produktu īpašības, piemēram, pievienojot pārtikai dažādas piedevas vai to ģenētiski modificējot, bet saimniecības un kosmētikas līdzekļiem pievienojot ķīmiskas vielas, tā radot patērētājam lielākas izvēles iespējas un padarot to lietošanu ērtāku.
Ķīmiskas vielas atrodas visos populārākajos produktos, tādēļ, izdarot izvēli. Ir svarīgi apzināties visus iespējamos riskus. Neskatoties uz maz pieejamo informāciju, patērētāji aizvien vairāk sāk domāt un satraukties par to, cik veselīgus, videi nekaitīgus produktus lieto ikdienā. Patērētājs sāk pievērst uzmanību arī produkta marķējumam un sastāvam, kas šifrētā veidā informē par produkta ražošanā izmantotajām izejvielām. Bet, ieraugot dažādus iepriekš neredzētus un neizprotamus apzīmējumus un svešvārdus, piemēram, E160a, nātrija laureāt/lauril sulfāts, pircējs var itin viegli apjukt, tā arī nesaņemot atbildes par sev vēlamā produkta sastāvu.
Iespējams, pie vainas ir informācijas trūkums, nezināšana vai ne ieinteresētība, kas dod iespēju ražotājam noklusēt kuras vielas tiek izmantotas produkta ražošanā, ja ir iespēja, ka tās kaitīgi ietekmēs cilvēka veselību un apkārtējo vidi.
1944. gadā amerikāņu Osvalds Everijs atklāja, ka cilvēka ģenētiskais materiāls sastāv no hromosomām un gēniem. Gēnu biotehnoloģijas saknes meklējams 1953. gadā, kad Džeimss Vatsons un Frensiss Kērks atšifrēja DNS struktūras. Savukārt 1966. gadā tika atšifrēts arī ģenētiskais kods. Kad 1977. gadā vācu biologs Karls Ilmenzejs apgalvoja, ka klonējis trīs peles, aizsākās ideja par zīdītāju klonēšanu, lai gan jau pirms 15 gadiem biologs Džons Gordons teicās esam klonējis vardi, izmantojot pieauguša īpatņa ģenētisko materiālu.
Aizsākās mēģinājumi klonēt zīdītājus, kas vainagojās panākumiem 1996. gadā, kad tika klonēta aita Dollija un pēc diviem gadiem cilvēku klonēšanu aizliedz 20 valstis. Kas attiecas uz ģenētiskajām manipulācijām, 1978. gadā tika dibināta pirmais biotehnoloģiju uzņēmums „Genetech”. Par pirmo gēnu inženierijas objektu tiek uzskatīta cilvēka zarnu trakta nūjiņa, kurā tika ievadīts svešs DNS materiāls. Kopš tā laika biotehnoloģijas, t.sk. arī gēnu inženierija strauji attīstījās – tika veidoti dažādi organismi, piemēram, īrusi, mikroorganismi, augi un dzīvnieki ar dažādām jaunām īpašībām.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties