IEVADS
Pēdējo gadu aktuālākā nozare augkopībā ir bioloģiskā lauksaimniecība. Šo saimniecību īpašniekiem īpaši aktuāla ir mēslošanas un augu aizsardzības problēma, lai, izvairoties no ķīmisko līdzekļu izmantošanas, nodrošinātu augus ar nepieciešamajām barības vielām un pasargātu tos no kaitēkļu un slimību ietekmes. Un, protams, ne jau tikai lielu saimniecību īpašnieki ķimikālijām iet apkārt ar līkumu. Kurš gan mazdārziņa īpašnieks savam un tuvinieku azaidam nevēlas izaudzēt ne tikai garšīgus, bet arī veselīgus dārzeņus un augļus, tai pašā laikā saglabājot zemi un ūdeņus tīrus nākamajām paaudzēm.
Šobrīd pasaulē tiek attīstītas visas dārzkopības apakšnozares. Atsevišķu nozaru un kultūru audzēšanas attīstība tiek diferencēta, ņemot vērā ekonomisko izdevīgumu. Atsakās no to kultūru audzēšanas, kuras lētāk izmantot citiem nolūkiem. Latvijā dārzkopībai ir sena vēsture. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos no dārzeņiem vispirms audzēja rāceņus, bet 19. gs. kā pēdējie, tiek ievesti tomāti, paprika, kabači, baklažāni u.c. Straujāk dārzkopība attīstījās līdz ar pirmo stādu audzētavu veidošanos.
Piеaugot saimniесību skaitam, kas dod priekšroku bioloģiskajiem mēslošanas līdzekļiem, Eiropā to piedāvājums pēdējos gados ievērojami pieaudzis. Palielinoties lauksaimnieku interesei, domājams, tā notiks arī Latvijā, jo pašreiz gan ievesto, gan Latvijā ražoto produktu klāsts ir trūcīgs.
Galviņkāposti ir kāpostu Bassicaceae dzimtas divgadīgi svešapputes augi. Un tie ir vieni no vērtīgākajiem un izplatītākajiem dārzeņiem. Tie ir viegli audzējami, labi saglabājami un tos var izmantot visu gadu. Saknes galviņkāpostiem labi attīstītas un sniedzas dziļi augsnē. Pats kacens ir 20-30 cm augsts un pat vēl augstāks. Lapas var būt dažāda lieluma un formas, atkarībā no šķirnes – lielas, iegarenas vai ovālas, plati lancetiskas, ieapaļas vai nosmaiļotas. Zieds ar dzeltenām vainaglapām. Auglis – pākstenis, kas ienākas 50-60 dienās pēc apputeksnēšanās. Zied un veido sēklas pēc pārziemošanas. Kāpostgalviņa veidojas pirmajā augšanas gadā no gala pumpura. Forma atkarībā no šķirnes var būt – apaļa, plakana, ieapaļi plakana, konusveida vai ovāla.
Kāpostos uzturvērtība ir 16 aminoskābes, piemēram, lizīns, triptofāns, metionīns, tirozīns, arginīns u.c. kāposti satur arī ogļhidrātus, glikozi, fruktozi un saharozi. Kāposti ir arī bagāti ar vitamīniem - C, P, K, U, B1, B3 un B2 vitamīnus un karotīnu. Kāpostos ir cilvēka organismam nepieciešamās sārmainās minerālvielas: kālija, nātrija, kalcija, magnija un fosfora. No organiskajām skābēm kāposti satur arī citronskābi un nelielā daudzumā arī ābolskābi.
Sarkanie galviņkāposti ir bagātāki ar uzturvielām nekā baltie galviņkāposti - tajos ir vairāk ogļhidrātu, minerālvielu un C vitamīna (4 reizes vairāk nekā baltajos!).
Virziņkāpostiem ir krokotas lapas un galviņas ir irdenākas kā parastajiem galviņkāpostiem. Tajos ir salīdzinoši vairāk C vitamīna, karotīna un minerālvielu nekā baltajos galviņkāpostos. (Laura Siliņa, - 2008)
…
