Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,99
Ietaupījums:
1,26 (18%)
Cena ar atlaidi*:
5,73
Pirkt
Identifikators:868681
Vērtējums:
Publicēts: 13.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Materiālu klasifikācija    4
2.  Kristalogrāfijas pamati    5
3.  Materiālu iedalījums pēc elektrovadītspējas    8
1.1.  Dialektriķi    8
1.2.  Vadītāji    9
1.3.  Pusvadītāji    10
4.  Materiālu mehāniskās īpašības    13
4.1.  Stiepe    13
4.2.  Cietība    14
4.3.  Triecienstigrība    17
4.4.  Ilgizturība    17
4.5.  Uzkalde un rekristalizācija    18
5.  Materiālu termiskā apstrāde    21
5.1.  Atkvēlināšana    21
5.2.  Normalizācija    22
5.3.  Rūdīšana un atlaidināšana    22
6.  Dzelzs un tās sakausējumi    25
6.1.  Dzelzs fizikāli mehāniskās īpašības    25
6.2.  Dzelzs-oglekļa sakausējumu pamatstruktūras    26
6.3.  Dzelzs-oglekļa sakausējumu stāvokļa diagramma    27
6.4.  Oglekļa un pastāvīgo piemaisījumu ietekme    28
6.5.  Leģējošo elementu ietekme    29
6.6.  Tēraudu rūdīšanas tehnoloģija    30
6.7.  Tēraudu klasifikācija un marķēšana    31
6.8.  Čuguni un to klasifikācija    32
7.  Šķidrie kristāli    36
8.  Polimēru materiāli    38
8.1.  Plastmasas    39
8.2.  Termoplasti    40
8.4.  Sintētiskie elastomēri, kaučuks, gumija    41
9.  Saites    42
9.1.  Jonu saite    42
9.2.  Ķīmiskā saite    42
9.3.  Kovalentsaite    42
10.  P-n pāreja    43
11.  Cietvielu iedalījums pēc režģa uzbūves    44
11.1.  Kristāliskie ķermeņi    44
11.2.  Amorfie ķermeņi    44
12.  Vadītspēja    46
12.1.  Elektronuvadītspēja    46
12.2.  Supravadītspēja    46
12.3.  Siltumvadītspēja    46
13.  Defekti    47
13.1.  Kristālu defekti    47
13.2.  Punktveida defekti    48
13.3.  Elektronu defekti    51
14.  Izmantotā lieteratūra    52
Darba fragmentsAizvērt

Par vakanci sauc kristāliskā režģa tukšu mezglu, bet par starpmezglu atomu – atomu, kas novietojies starp mezgliem. Piemaisījumu atomi izvietojas kristāliskā režģa mezglos vai starp tiem, veidojot aizvietošanas vai iespiešanās cietos šķīdumos.
Vakances un starpmezglu atomi sakarā ar atomu termiskajām svārstībām metālos eksistē visās temperatūrās. Atomu pareju no viena līdzsvara stāvokļa uz citu sauc par difūziju. Punktveida defektu rašanās saistīta ar atomu difūziju un piemaisījumu atomu klātbūtni metālos, kas izkropļo pamatmetāla kristālisko režģi. Kristālā vienmēr ir tādi atomi, kuru enerģija ir lielāka vai mazāka par enerģijas vidējo vērtību attiecīgajā temperatūrā. Atomi ar lielāku enerģiju spēj pārvietoties ievērojamā attālumā no līdzsvara stāvokļa, pārvarēt potenciālo barjeru un pāriet starpmezglu stāvoklī, kā arī iznākt uz metāla virsmas un savienoties ar kādu kristāliskā režģa defektu. Minimālo enerģijas daudzumu Q, kas nepieciešams, lai pārvērstu šīs barjeras, sauc par aktivizācijas enerģiju.
No līdzsvara stāvokļa attālināts atoms atstāj brīvu režģa mezglu, t. i., veido vakanci. Šādu pārvietotu atomu un vakanču rašanās izkropļo kristālisko režģi vairāku periodu attālumā. Nelīdzsvarotu stāvokli raksturo kristāliskā režģa līnija un virsmu izliekuma un starpatomu attāluma izmaiņas.
Punktveida defekti kristāliskajā režģī nepārtraukti pārvietojas. Vakancei blakus esošais atoms ar paaugstinātu enerģijas līmeni var pārvietoties uz vakanci, atstājot brīvu vietu, uz kuru savukārt var pārvietoties cits atoms. Tādējādi vakance pārvietojas, līdz iziet uz kristāla virsmas. Jo augstāka temperatūra, jo vairāk ir vakanču un jo mazāks laiks vajadzīgs to pārejai no viena mezgla punkta uz citu. Vakanču veidošanās nav obligāti saistīta ar atomu pāreju starpmezglu stāvoklī. Tādēļ vakanču un pārvietotu atomu skaits ir dažāds. Tā, piemēram, varam 200 C temperatūrā vakanču skaits pārsniedz pārvietoto atomu skaitu 1020 reizes. Vakances parasti veidojas, atomiem atraujoties no kristāla virsmas. Šai vietā veidojas bedrīte, kas pārvietojas uz kristāla iekšieni. Vakanču avoti var būt tukšumi un plaisas kristālu iekšienē, graudu robežas, dislokācijas u. c.
Vakance ir svarīgākais punktveida defekts, kas paātrina visus termiski aktivizējamos procesus: difūziju, pārsātinātu cieto šķīdumu sairšanu, pulveru saķepšanu u. c. Vakanču skaitu var ievērojami palielināt, rūdot augstās temperatūrās, plastiski deformējot un apstarojot ar neitroniem. Visi punktveida defekti izkropļo kristālisko režģi, palielina elektrisko pretestību un zināmā mērā nostiprina kristālu. [8]

13.2. Lineārie defekti
Lineāriem defektiem ir mazi izmēri divos virzienos un ievērojams izmērs trešā virzienā. Šādu kristālu uzbūves nepilnību sauc par dislokāciju. Svarīgākie lineāro defektu veidi ir lineārās (malas) un skrūves deformācijas. Lineārās dislokācijas rodas, kad kristāliskajā režģī ir izveidojusies lieka atomu pusplakne – ekstraplakne, kas izkropļo režģi noteiktā tilpumā. Ekstraplakne var atrasties virs slīdes plaknes vai arī zem tās. Pirmajā gadījumā dislokāciju sauc par pozitīvu un apzīmē ar ┴, otrajā gadījumā – par negatīvu un apzīmē ar ┬. Ekstraplaknes mala ir lineārā dislokācija, kuras garums var būt vairāki tūkstoši starpatomu attālumu. Tā var būt taisna vai arī izliekta. Ap lineāro dislokāciju kristāliskais režģis piecu sešu atomu attālumā ir deformēts, tā enerģija ir paaugstināta. Kristāliskā režģa deformāciju raksturo Birgera vektors. To nosaka, apejot pa noslēgtu kontūru ideālā kristālā un pēc tam veicot tādu pašu ceļu reālā kristālā ap dislokāciju. Reālā kristālā ap dislokāciju kontūrs nenoslēdzas. Papildu vektoru, kas noslēdz šo kontūru, sauc par Birgera vektoru (skat. attēlu 27).

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,56 €
Materiālu komplekts Nr. 1329763
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Fizikālā materiālzinība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/868681

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties