Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
11,49
Ietaupījums:
2,18 (19%)
Cena ar atlaidi*:
9,31
Pirkt
Identifikators:863068
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Materiālu klasifikācija    5
1.1.  Kristāliskie ķermeņi    5
1.2.  Amorfie ķermeņi    5
2.  Materiālu makro un mikro īpašības, to pārbaude    7
3.  Metāli    9
3.1.  Krāsainie metāli    9
3.1.1.  Varš    9
3.1.2.  Alumīnijs    10
3.1.3.  Titāns    11
3.2.  Dārgmetāli    12
3.3.  Melnie metāli    13
3.3.1.  Dzelzs    13
3.3.2.  Ogleklis    14
3.3.2.1.  Oglekļa sakausējumi    14
3.3.3.  Dzelzs-oglekļa diagramma    15
3.3.4.  Čuguni    17
3.3.4.1.  Pelēkais čuguns, pielietojums    17
3.3.4.2.  Augstas stiprības čuguni, pielietojums    19
3.3.4.3.  Baltais čuguns, pielietojums    19
3.3.4.4.  Kaļamais čuguns, pielietojums    20
3.3.5.  Tērauds    21
3.3.5.1.  Tēraudu klasifikācija    22
3.3.5.2.  Marķēšana    25
4.  Materiālu termiskās apstrādes veidi    28
5.  Leģēšana    30
6.  Sakausējumi    31
7.  Materiālu virsmas nostiprināšana    35
8.  Materiālu mehāniskās īpašības    36
8.1.  Stiepes pārbaude    36
8.2.  Triecienizturības noteikšanas metode    38
8.3.  Cietības noteikšana    39
8.3.1.  Rokvela metode    40
8.3.2.  Brineļa metode    41
8.3.3.  Vikersa metode    41
9.  Kristāliskie režģi. Braves režģi    43
10.  Millera indeksi    45
11.  Vadītāji    46
12.  Pusvadītāji    47
12.1.  p-n pāreja    48
12.2.  Planārā tehnoloģija    49
12.3.  KMOP tehnoloģija    50
12.4.  Pusvadītāju ierīces    50
13.  Fermī līmenis    53
14.  Dielektriķi    55
14.1.  Polarizācija    56
15.  Supravadītspēja    57
16.  Magnētiskie materiāli    59
17.  Polimēri    61
18.  Šķidrie kristāli    63
19.  Kompozītu materiāli    65
20.  Kristālu defekti    66
21.1.  Punktveida defekti    66
21.2.  Lineārie defekti    68
21.3.  Virsmas defekti    70
22.  Atomu saites    72
22.1.  Jonu saites. Jonu kristāli    72
22.2.  Molekulārās saites. Molekulārie kristāli    72
22.3.  Metāliskās saites. Metāliskie kristāli    72
22.4.  Kovalentās saites. Kovalenti kristāli    73
22.5.  Ūdeņražtipa saites    73
22.6.  Saites sabrukšana, sabrukšanas enerģija    74
23.  Elektronu emisija    75
24.  Kirliāna efekts    76
25.  Radiācija    77
26.  Starpmolekulārā mijiedarbība    78
26.1.  Orientācijas mijiedarbība    78
26.2.  Indukcijas mijiedarbība    79
26.3.  Dispersijas mijiedarbība    79
26.4.  Starpmolekulārā atgrūšanās    80
27.  Cietvielu zonu teorija    81
28.  Heizenberga nenoteiktības princips    84
29.  Elektronu statistika    85
30.  Cietvielu siltumīpašības    86
  Izmantotā literatūra    87
Darba fragmentsAizvērt

Kirliāna efekts ir redzama elektrofotoniska objekta blāzma, kas ir reakcija uz ierosinātu, pulsējošu elektrisko lauku.
Ierosinājuma lielums rada lavīnas efektu gāzē apkārt objektam. Lavīnas efekts pavairo objekta rezonansi, līdz tā kļūst par redzamu spīdumu. Šo parādību 19. gadsimtā atklāja Tesla, bet tas tika nosaukts Semiona Kirliāna vārdā, kas to pētīja kopš 1930. gada.
Objekta reakcijas lavīnveida paplašināšanās iespējama tikai jonizētās gāzēs.
Agrāk Kirliāna efekta attēli tika ierakstīti uz fotogrāfiskas emulsijas, kuras jūtīgumu ietekmē ārējās vides faktori kā, piemēram, mitrums. Šī iemesla dēļ ieraksti kādu laiku netika uzņemti. Toties tagad modernie GDV instrumenti, kurus izveidoja profesors Korotkovs, izmanto stikla elektrodus un to ieraksti ir ar augstu izturību pret apkārtējās vides sastāvu.
Izmantojot šīs ierakstu tehnikas ir iespējams koncentrēt uzmanību uz informāciju, kas ir šifrēta stimulētajos elektrofotoniskajos attēlos un satur informāciju par objektu.

25. Radiācija.
Par dabiski radioaktīvām vielām sauc dabā sastopamās vielas, kuras izstaro α, β, γ starus. Alfa stari ir He atomu kodolu plūsma, beta stari ir elektronu plūsma un gamma stari ir ļoti īsi elektromagnētiskie viļņi.
Lai aizsargātu materiālu no radiācijas iedarbības, veic tā virsmas pārklājumus ar aizsargājošu materiālu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,81 €
Materiālu komplekts Nr. 1336641
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Fizikālā materiālzinība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/863068

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties