Filmas "Putncilvēks" vēstījuma analīze

Laiks un telpa
Šādas it kā viena plāna filmas arī nosaka laika ritējumu filmā - viena sekunde uz ekrāna atbilst sekundei realitātē. Šis laika ritējums arī nosaka arī stāsta attīstību - ja skatītājs redz minūti uz ekrāna, tad pieņem, ka arī stāstā ir noticis viss, kas tur var notikt vienas minūtes laikā. Filmā “Putncilvēks” gan gluži nenotiek tā, kā būtu jānotiek - tajā tiek izmantota mūzika un pārejas no nakts uz dienu, lai izlaistu pārrāvumus secīgajā stāstā. Līdz ar to šie laiki iedalāmi trīs daļās:
1. hronoloģiskais laiks – aptuveni 110 minūtes;
2. dieģētiskais laiks – filmā attēlotas sešas dienas, taču caur filmas stāstu atklājas vairāki gadi;
3. filmas uztveres subjektīvais laiks, kurš nav izmērāms.
Filmas sižets ļauj sekot līdzi visu varoņu emocionālajām pārmaiņām notikumu attīstības gaitā, un galvenie pieturas punkti, lai šīs pārmaiņas būtu iespējams ievērot, atkārtojas. Katru reizi, atgriežoties pie filmas kadriem ar skatuvi, tajos redzamais skatuves iekārtojums ir vai nu dzīvoklis, kurā notiek izrādes stāsta ekspozīcija, vai motelis, kurā redzams izrādes atrisinājums. Rigana meita Sema un viņa izrādes aktieris Maiks satiekas uz jumta divreiz, Rigans apmeklē bāru divreiz, un viņa bijusī sieva Silvija arī pie viņa ģērbtuvēs ienāk divreiz.
Piemēram, arī savās baltajās apakšbiksēs Rigans redzams divas reizes - pirmo reizi pašā filmas sākumā no mugurpuses, lotosa pozā levitējot istabas vidū. Caur atvērto logu spīd saules gaisma, noskaņa ir mierīga, taču Putncilvēka balss ir neapmierināta un uzbrūkoša. Šis kadrs ir galvenā varoņa ekspozīcija.
…